Akadēmiskais centrsLatvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejama plašākā latviešu nacionālās kultūras mantojuma krātuve pasaulē Jāņa Misiņa bibliotēka un unikāls rokrakstu un seniespiedumu krājums no 13 gadsimta līdz mūsdienām - grāmatas, periodiskie izdevumi, seniespiedumi, rokraksti, fotogrāfijas, zīmējumi, kartes, afišas un notis. Daļa materiālu saglabājušies tikai vienā eksemplārā un to daudzkārtēja izmantošana, pārvietošana no krātuvēm un izsniegšana lasītavās rada mehāniskus bojājumus un apdraud unikālo oriģinālu drošību. Lai nodrošinātu materiālu saglabāšanu un pieejamību, 1994. gadā ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu Akadēmiskā bibliotēka uzsāka projektu par oriģinālu aizstāšanu ar elektroniskajām kopijām un to pieejamību interesentiem. Tika izstrādāti materiālu atlases principi digitalizācijai, noteiktas prasības arhīvdatnēm un lietotājdatnēm (izšķirtspēja, krāsu dziļums, formāts) un 1996. gadā sākta krājuma digitalizācija.
LU Akadēmiskā bibliotēka turpina lietotāju pieprasītu materiālu digitalizāciju un aktīvi piedalās kopīgos digitalizācijas projektos ar dažādiem sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs. Kopā ar Eiropas muzejiem, arhīviem un bibliotēkām piedalījusies Deutsche Forschungsgemeinschaft atbalstītajos starptautiskajos digitalizācijas projektos: sadarbībā ar Manheimas universitāti projektā “Gesamtverzeichnis der Lenz - Handschriften” par vācu dzejnieka Jakoba Mihaela Reinholda Lenca (1751–1792) unikālās rokrakstu kolekcijas digitalizāciju un kopā ar Marburgas universitāti projektā par vācu viduslaiku literatūras digitālā arhīva “Marburger Repertorien” izveidi.
Nozīmīgākie īstenotie projekti:
“Ata Kronvalda rakstu digitalizācija un datorvārdnīca”, sadarbības partneris Ventspils Augstskola un Ata Kronvalda fonds;
“Latvijā izdoto grāmatu romu valodā digitalizācija”, sadarbības partneris Romu kultūras centrs;
“Latvijā izdoto periodisko izdevumu poļu valodā digitalizācija”, sadarbības partneris Polijas Nacionālā bibliotēka;
“Literatūrvēsturnieka un valodnieka Kārļa Draviņa publikāciju un nepublicēto darbu digitalizācija”, sadarbības partneris Dainis Draviņš, Zviedrija;
“Trimdas dzejnieku Astrīdes Ivaskas un Ivara Ivaska arhīva digitalizācija”, Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts.
Digitālie arhīvi pieejami LU Akadēmiskajā bibliotēkā.