Akadēmiskais centrsLatvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs organizēja starpdisciplināru konferenci “Fragmentu pasaule”. Sadarbības partneris Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļa. Konference notika Rīgā, Latvijas Universitātē, Kalpaka bulvārī 4, 2022. gada 17. maijā.
Fragments ir izcēlums, kas izņemts no veseluma, un pastāv kā kopības daļa – cilvēka dzīves fragmenti, mākslas darbu fragmenti, pilsētas fragmenti, valodas fragmenti, mūzikas fragmenti. Šī izņemšana un izcelšana vienlīdz var būt gan nejaušība, gan apzināta prakse, bet abos gadījumos tiek ietekmēta veseluma nedalāmība un kopību vienojošā saikne. Izceltais fragments spēj “zināmo apgriezt kājām gaisā” un turpināt dzīvot citā interpretācijā. Tas ir neaizsargāts savā izcēlumā, bet reizē spēj būt jauna konteksta (laba vai ļauna, veiksmīga vai neveiksmīga, patiesa vai nepatiesa utt.) radītājs vai arī jau esošā uzturētājs.
Lai labāk saprastu realitāti, mēs to fragmentējam – no fragmentiem veidojam darbus un ainas, ar fragmentiem izskaidrojam vēstures procesus un politiskās aktualitātes. Konferencē meklēsim atbildes uz jautājumiem: Kā mēs radām “fragmentu pasaules” no visa esošā, kas ir ap mums? Kā cilvēku radītās fragmentu pasaules ir filosofijā, gleznā, mākslā, tekstā, valodā, un vai cilvēks pats arī ir domājams kā kustīgs fragments lielajā pasaules ainā? Kas ir fragments cilvēka jēgpilnajā apziņā? Kas ir fragments valodā? Arī grāmatas plauktā ir fragmenti bibliotēkā, artefakti – fragmenti muzejā, šķirkļi enciklopēdijā – valodas un izziņas fragmenti, un tā var minēt bezgala. Ar referātiem konferencē uzstāsies: Raivis Bičevskis, Rihards Kūlis, Anna Auzāne, Linda Gediņa, Jana Dreimane, Jānis Zālītis, Beata Paškevica, Valters Ščerbinskis, Evarts Melnalksnis, Velga Vēvere, Aiga Dzalbe, Daina Šulca, Agrita Tipāne. Konferenci atklāj LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Par Starpnozaru pētniecības centra darbu piecu gadu griezumā savā pieredzē dalīsies centra vadītāja Ineta Kivle.
Ar konferences programmu un kopsavilkumu krājumu lūdzam iepazīties šeit.
Latvijas Universitātē, Kalpaka bulvārī 4, 2022. gada 17. maijā tika atzīmēti LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra darbības pieci gadi. Notika divi pasākumi: Piektā starpdisciplinārā konference “Fragmentu pasaule” un grāmatas “Izmērītais laiks un telpa” atvēršana
Pasākumu atklāja LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete. Viņa atzīmēja LU Akadēmiskās bibliotēkas gaidāmo 500. gadskārtu 2024. gadā un bibliotēkas nozīmi starpdisciplinārajā pētniecībā. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere uzsvēra Starpnozaru pētniecības centra dažādo pieeju pētniecības tēmu meklējumos, minot ikgadējo konferenču nosaukumus: Saprašanās māksla (2018); Grāmata. Zīme. Krāsa (2019); Izmērītais laiks un telpa (2020); Bibliotēka un personība (2021); Fragmentu pasaule (2022) u.c. Starpnozaru pētniecības centra vadītāja Ineta Kivle sniedza pārskatu par centra darbību piecu gadu laikā. Kopumā centra aktivitātes un idejas guvušas atsaucību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Attīstīta sadarbība ar pētniekiem Latvijā un pasaulē, organizētas konferences, sagatavotas publikācijas. Par to liecina apkopotā statistika: centra rīkotajos pasākumos nolasīti 109 referāti, uz sadarbības projektiem (konferences, publikācijas) atsaukušies 78 pētnieki no 43 institūcijām (16 – Latvijā, 27 – pasaulē). Sadarbībā ar Jagaiļa Universitāti Krakovā un St. Pēterburgas universitāti sagatavoti trīs starptautiski citējamu žurnālu speciālie numuri angļu valodā, dodot iespēju 47 pētniekiem publicēties SCOPUS un WoS datu bāzēs (no Latvijas Universitātes 14), izdoti 5 konferenču tēžu krājumi un 2 zinātnisko rakstu krājumi latviešu valodā: Grāmata. Zīme. Krāsa un Izmērītais laiks un telpa. Ar zinātnes un pētniecības centru Koper Slovēnija tiek īstenots starpdisciplinārs projekts Klausīšanās un polifonija.
2021. gada 23. novembrī starptautisks starpdisciplinārs seminārs tiešraidē “Klausīšanās un polifonija”.
Semināra dalībnieki:
- Prof., Dr. Lenart Škof, Alma Mater Europeae, Humanitāro studiju institūts, Zinātnes un pētniecības centrs Koper, Slovēnija
- Vadošā pētniece, Dr. Ineta Kivle, Latvijas Universitāte, Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs, Latvija
- Prof., Dr. Raivis Bičevskis, Latvijas Universitāte, Filozofijas un ētikas nodaļa, Latvija
- Dr. Anne Sauka, Latvijas Universitāte, Filozofijas un ētikas nodaļa, Latvija
- Dr. Maja Bjelica, Zinātnes un pētniecības centrs Koper, Slovēnija
Ar informāciju par semināru un programmu aicinām iepazīties ŠEIT.
Divpusējs (Slovēnija - Latvija) starptautisks starpdisciplinārs pētniecības projekts “Klausīšanās un polifonija” (2020–2022)
Projekta mērķis ir padziļināt izpratni par klausīšanos un polifoniju un, pamatojoties uz atšķirīgu nozaru un metodoloģiju sinerģiju, starpdisciplināru pieeju, piedāvāt jaunas pētījuma objekta konceptualizācijas iespējas, tās saistot ar aktuālām norisēm sabiedrībā, kultūrā, mākslā. Klausīšanās kā polifonija un polifonija kā simultāna daudzu komponentu līdzās pastāvēšana ir cilvēka un vides mijiedarbības pamatā. Šajā gadījumā vide ir ne tikai materiāli mērāma, bet arī idejiski, emocionāli, radoši apliecināma. Projekts paredz daudzpusējas pētniecības aktivitātes: vizītes, pētniecību bibliotēkās un arhīvos, konferences, starptautiskus simpozijus, akadēmiskās lekcijas, diskusijas, publikācijas. Projektā tiek pētīta klausīšanās un polifonija no fenomenoloģijas, ētikas un antropoloģijas aspektiem, izmantojot dažādas pētnieciskās pieejas un tematiku: a) skaņas fenomenoloģiju un hermeneitiku; b) balss un valodas skaniskuma semantiku; c) klausīšanās mākslu; d) uztveri; e) klausīšanās polifoniju kā atvērtība un citādā saprašana; f) intersubjektīvo ētiku. Projekta pētnieciskie rezultāti tiks publicēti Jagaiļa universitātes Krakovā zinātniskajā izdevumā “Polijas
2021. gada 7. oktobrī LU Akadēmiskās bibliotēkas, dibināta 1524. gadā, un Vēstures un filozofijas fakultātes kopīgi organizētā konference “Bibliotēka un Personība”.
Konference ir iesākums pasākumu un norišu ciklam, kas veltīts bibliotēkas nozīmīgajai jubilejai. Konference “Bibliotēka un Personība” ir ceturtā LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra rīkotā starpdisciplinārā konference. Šoreiz tā vieno bibliotekārus, filosofus un vēsturniekus kopīgā diskusijā, kurā tiks runāts par lielajām pasaules figūrām – bibliotekāriem Antīkajā kultūrā, Apgaismībā un mūsdienās, par Latvijas bibliotēku personībām un viņu devumu.
Vai diskusija “rehabilitēs” personības un cilvēku nozīmi sabiedrībā, bibliotēkā un zinātnē? Mūsdienu dzīvi, izglītību, zinātni, kultūru arvien vairāk ietekmē digitālajā pasaulē valdošie fluīdie procesi, atvērtās piekļuves dati un attālinātā saziņa. Personības loma mazinās, to aizstājot ar procesu pārraudzību un modelēšanu. Tomēr vēsture ir apliecinājusi, ka daļa no lielajām pasaules figūrām, kuras noteikušas ideju attīstību, kultūru un politiku, ir strādājušas bibliotēkā: Kants, Leibnics, Gēte, Borhess u.c.
2021. gadā nozīmīga gadskārta bija ilggadīgajam LU Akadēmiskās bibliotēkas darbiniekam un literatūrzinātniekam Ojāram Zanderam (1931–2018). Viņa ieguldījumam Latvijas kultūrā tiks veltīta atsevišķa sekcija. Par pasaules un Latvijas lielajām figūrām – bibliotekāriem pārdomās dalīsies zinātņu doktori un profesori, maģistri, pētnieki: Raivis Bičevskis, Rihards Kūlis, Viesturs Zanders, Andris Levāns, Venta Kocere, Aija Taimiņa, Ilze Garda, Linda Eltermane, Jana Dreimane, Kaspars Renners.
Konferences vadītāja: LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece, Starpnozaru pētniecības centra vadītāja, vadošā pētniece Dr.phil. Ineta Kivle. Informācija saziņai: ineta.kivle@lu.lv
COVID 19 izplatības dēļ konferences apmeklējums ir ierobežots, klātienes dalība iespējama tikai ar ielūgumiem, derīgu vakcinācijas sertifikātu un uzrādot personību apliecinošu dokumentu. Konferences norisei iespējams sekot attālināti Latvijas Universitātes tiešraides kanālos un sociālajos tīklos. Ar konferences programmu aicinām iepazīties ŠEIT.
2020. gada 13. martā Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra rīkotā Trešā Starpdisciplinārā konference “IZMĒRĪTAIS LAIKS UN TELPA: KARTES, KALENDĀRI, MŪZIKA, DEJA”
2020. gada 13. martā LU Akadēmiskās bibliotēkas Konferenču zālē aicināti ģeogrāfi, astronomi, mūziķi, filozofi, bibliotekāri, kultūras pētnieki un vēsturnieki, lai katrs no sava skata punkta paraudzītos uz “izmērīto telpu un laiku”. Kā izmērīto laiku un telpu attēlot uz papīra lapām vai datora ekrānos? Kādu laiku iespējams attēlot, bet kuru tikai pārdzīvot? Vai visās kartēs ir drošticamas references uz objektīvo realitāti, un vai visos kalendāros dienas un gadi ir mērāmi ar Zemes veikto orbītu ap Sauli? Kā laiks tiek mērīts mūzikā un dejā? Kādas laika un telpas stratas ir izmērītas skaņdarba notācijā? Kā rast saikni starp subjektīvo un objektīvo laiku, starp objektīvi izmērāmo trīs dimensiju telpu un subjektīvo telpuztveri?
Šie ir jautājumi, kas raisījuši interesi referātu autoriem un klausītājiem. Referātu autori: Mg. sci.soc. Linda Akmentiņa, Dr.art. Lolita Fūrmane, Mg.soc. Gunta Jaunmuktāne, Dr.phil. Ineta Kivle, Dr. geol. Aivars Markots, Dr.phil. Iveta Nātriņa, Dr. sc. ing. Gunārs Silabriedis, Mg. horeo. Valda Vidzemniece, Dr. paed., Mg. phys. Ilgonis Vilks, Dr.philol. Viesturs Zanders. Sekciju vadītāji: Mg. soc. Anda Juta Zālīte, Dr. c. h.philol. Venta Kocere, Dr. art. Jānis Kudiņš.
2019. gada 10. un 12. decembrī Starptautiska starpdisciplināra konference "Ļaut lietām būt! Edmundam Huserlam 160, Martinam Heidegeram 130"
Konferenci rīko LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs un LU Vēstures un filozofijas fakultātes Ētikas nodaļa sadarbībā ar Heidegera biedrību Latvijā, Austrijas vēstniecību Rīgā, Šveices vēstniecību Latvijā, Valsts pētījumu programmu un Valsts Kultūrkapitāla fondu.
Konferences dalībnieki no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem, Krievijas, Āzijas un Amerikas Savienotajām Valstīm skatīja, kā Huserla un Heidegera filozofiskais mantojums ir atstājis ietekmi ne tikai uz 20. gadsimta un mūsdienu filozofijas, bet arī uz mākslas, literatūras, sociālo un humanitāro zinātņu attīstību kopumā, noteiktos aspektos sniedzoties līdz pat dzīvības zinātnēm, tehnikas filozofijai, psihiatrijai un zinātnes teorijai.
2019. gada 5. un 6. decembrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Humanitāro zinātņu fakultātē plaša starptautiska zinātniska konference “Krievu literatūra emigrācijā”.
Konference atspoguļo mūsdienu humanitāro zinātņu galvenās tendences un virzienus, krievu literatūru emigrācijā – gan 20. gadsimtā, gan mūsdienās.
Konferences dalībnieki: starptautiski atpazīstami zinātnieki, vadošie pētnieki un akadēmiskais personāls no Latvijas, Itālijas, Krievijas, Polijas, Igaunijas, Francijas un Ukrainas. Konferences dalībniekiem iespēja tikties ar krievu rakstnieku no Igaunijas Andreju Ivanovu.
Konferenci organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļa, LU Akadēmiskā bibliotēka, Varšavas Universitātes Rusistikas katedra, Krievijas Zinātņu akadēmijas M. Gorkija Pasaules literatūras institūts un A. Solžeņicina Krievu aizrobežu nams.
2019. gada 4.novembrī Latvijas Universitātē Tolerances seminārs par godu starptautiskajai Tolerances dienai. To organizē Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstniecība Latvijā sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku.
Pasākumu atklāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā profesore Ina Druviete. Viņa skaidroja, ka iecietība ir pamats sadarbībai, attīstībai un nākotnei. Latvijas Universitāte gatavo studentus starptautiskajai sadarbībai un nodrošina ar informāciju, kas noderētu studientiem viņu gaitās jebkur pasaulē. Latvijas Universitāte arī gatavo Āzijas studiju ekspertus un īpaša interese ir novērota par arābu valodu un tās kultūru. Prorektore izteica atzinību LU Akadēmiskajai bibliotēkai par darbu starpkultūru dialoga jomā mūsdienu globalizācijas apstākļos.
Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā V.E. Hanana Al Alīli informēja pasākuma viesus, ka Apvienotajos Arābu Emirātos 2019.gads pasludināts par tolerances gadu, lai veicinātu tādas vērtības kā toleranci, dialogu, dažādu cilvēku pieņemšanu un atvērtību citām kultūrām. Vēstniece iepazīstināja ar AAE vēstniecības iniciatīvām tolerances gada ietvaros un aicināja apmeklēt Tolerances simbolu Al gafa koku LU Botāniskajā dārzā un veikt ierakstus ar atziņām un laba vēlējumiem vēstniecības izveidotajā projektā “Tolerances grāmata”.
Muhameda Bin Rašida Tolerances balvas ģenerālsekretārs V.E. Ģenerālmajors Ahmeds Halfāns Al Mansūrī savā uzrunā vērsa uzmanību, ka sabiedrības, abpusējas cieņas un reliģiskās brīvības vērtības ir iekļautas AAE kopš tās dibināšanas 1971.gadā. AAE miermīlīgi līdzāspastāv cilvēki, kas pārstāv vairāk nekā 200 valstis. Tuvākajā laikā AAE tiks uzbūvēts starpreliģiju harmonijas simbols “Ābrahama māja (Abrahamic Family House), šajā kompleksā blakus viena otrai atradīsies mošeja, baznīca un sinagoga.
Pasākumu apmeklēja diplomāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, studenti, LU mācībspēki un citi interesenti, kas aktīvā diskusijā pārrunāja priekšnoteikumus tolerantas sabiedrības veidošanā.
2019. gada 26. un 27. martā Latvijas Universitātes 77. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra organizētā sēde "Grāmata. Zīme. Krāsa"
Konferences sēdē tika aktualizēta diskusija par zīmēm un krāsām kā fiziskām parādībām, skatot ilustrācijas, iesējumus, burtus, druku, autogrāfus, ekslibrus, kolekciju piederības zīmogus, bibliotēku un privāto kolekcionāru piešķirtos identifikatorus un ierakstus. Pirmajā plānā izvirzot nevis kādas nozares jautājumus, bet gan krāsas, zīmes un grāmatas, tādējādi dodot iespēju saskatīt jaunus starpdisciplinārus tematiskos saskarsmes punktus.
2018. gada 6. un 7. decembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā plaša starptautiska zinātniska konference veltīta izcilā krievu rakstnieka Ivana Turgeņeva 200. jubilejai. Organizējot šo konferenci, Rīga pārņēma pasaules Turgeņeva pētnieku kopienas iniciatīvu – godināt krievu klasiķi.
Konferences programma atspoguļoja mūsdienu humanitāro zinātņu galvenās tendences un virzienus, referātos iezīmētas jaunas un jau atzinību iemantojušas I. Turgeņeva daiļrades izpētes iespējas. Konferences laikā dalībnieki diskutēja par krievu rakstnieka daiļrades recepciju pasaules kultūrā, Turgeņeva darbu latviešu tulkojumu likteni un ietekmi uz latviešu kultūru, I. Turgeņeva daiļrades poētiku un daiļdarbu sociālikulturāliem kontekstiem. Kā prioritārā tēma tika izvirzīta – “Turgeņevs un Latvija”, kas atklāja un noslēdza zinātniskās diskusijas. Konferences augsto zinātnisko līmeni noteica tās dalībnieku sastāvs: sekciju darbā piedalījās vadošie pētnieki un akadēmiskais personāls no Latvijas, Itālijas, Krievijas, ASV un Beļģijas. “Turgeņeva lasījumu” programma ietvēra arī jauniešu sekciju, kurā jaunie pētnieki diskutēja par aktuāliem jautājumiem rakstnieka radošā mantojuma izpētē.
Konferences laikā tika atklāta izstāde, kurā interesenti varēja iepazīties ar I. Turgeņeva darbu izdevumiem Latvijā, kā arī notika Maskavas I. Turgeņeva bibliotēkas-lasītavas grāmatu dāvinājuma LU Akadēmiskajai bibliotēkai prezentācija.
Konferenci organizēja LU Akadēmiskā bibliotēka un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļa.
EDVARTAM VIRZAM – 135: NAV MĀŅI BRĪVĪBA, BET KĻŪDĪGS MĒRĶIS TAVS. IR TAUTAS DAŽĀDAS, BET KATRAI LIKTENS SAVS
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku 2018. gada 18. un 19. oktobrī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci “Edvartam Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs”. Tā bija pirmā dzejnieka Edvarta Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kas pulcēja pētniekus un tulkotājus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas un Francijas.
Šajā konferencē pirmoreiz visaptveroši izvērtēja izcilā, padomju laikā pilnībā noklusētā rakstnieka Edvarta Virzas devumu mūsu literatūrā un kultūrā. Virza pieder tiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības izcīņā ne vien ar spalvu, bet arī kā strēlnieks. Konference iezīmēja viņa interesi, kontaktus, literārās saiknes ar Eiropas kultūru diahronā un sinhronā skatījumā. Priekšlasījumi analizēja viņa ieguldījumu ne vien literatūrā, mākslas, teātra un mūzikas kritikā, bet arī ideoloģijas, politikas, reliģijas izpratnes veidošanā. Pirmo reizi tika izvērtēti Virzas tulkojumi citās valodās, kā arī viņa paša tulkojumi.
Konferences ietvarā skolēni prezentēja Edvarta Virzas dzejas tulkojumu un analīzes konkursa labākos darbus.
Konferenci noslēdza Edvarta Virzas Rakstu 7. sējuma (sastādītāja Anda Kubuliņa, izdevējs apgāds “Zinātne”) atvēršana.
Konference norisinājās LU Mazajā aulā, bet 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā.
2018. gada 9. martā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra organizētā sēde “Saprašanās māksla”. Konferences sēde organizēta Latvijas Universitātes 76. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros
Saprašanās tika skatīta kā citādā pieņemšana, tolerance un empātija, bez kurām grūti iedomājama atšķirīgu personību un dažādu nozaru kopīgi pētījumi un saskanīga sadarbība. Konferences dalībnieki diskutēja, kā valoda un medicīna, personības, teksti, politiski dokumenti vieno atšķirīgu zinātņu nozaru pētniecību, iezīmējot arī, kā dabā fizioloģiski procesi savā starpā “gan saprotas, gan nesaprotas”.
2017.gada 2. jūnijā bibliogrāfam, literatūrvēsturniekam, tulkotājam un Misiņa bibliotēkas ilggadējam vadītājam Kārlim Eglem apritēja 130 gadu. Vadīdams Misiņa bibliotēku no 1925.-1952.gadam, Jāņa Misiņa nodibināto unikālo grāmatu krātuvi Egle izveidoja par zinātnisku bibliotēku, kura veiksmīgi darbojas līdz pat mūsdienām. Kārļa Egles apbrīnojamās darba spējas izpaudās ne tikai bibliotēkas vadīšanā, bet arī bibliogrāfiskajā darbā, tulkošanas tradīciju izkopšanā, literatūrvēstures popularizēšanā, pedagoģiskajā darbībā un citās jomās. Bez tam Kārlis Egle bija zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs un LVU Bibliotēku zinātņu katedras (vēlāk nodaļas) dibinātājs un vadītājs un viens no Grāmatniecības vēstures komisijas dibinātājiem.
Lai godinātu Kārli Egli un viņa veikumu, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā 2017.gada 15. septembrī notika starptautiska zinātniska konference – “…ja Tu vari priecāties par darbu, tad tā ir Tava paradīze”, Kārlim Eglem – 130.
Konferencē piedalījās desmit referenti no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Interesantie, nozīmīgie referāti sniedz jaunu informāciju gan par Kārļa Egles daudzpusīgās darbības sfērām, gan par Misiņa bibliotēkas bagāto rokrakstu krājumu, gan par latviešu un ukraiņu un latviešu un poļu kultūras kontaktiem, kas rodami Misiņa bibliotēkas materiālos, gan arī rosina paskatīties uz sen zināmām lietām ar jaunu, filosofisku skatījumu.
2017. gada 24. martā LU Akadēmiskajā bibliotēkā Valsts pētījumu programmas "Letonika" pārskata konferencē bija iespējams uzzināt, kā "no koncepcijas līdz tās īstenošanai" norit darbs pie akadēmisko rakstu divsējumu krājuma "Latvija un latvieši". Redkolēģijas priekšsēdētājs LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, redakcijas padomes loceklis LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis un redakcijas padomes loceklis LZA BSPC direktors Tālavs Jundzis klātesošos informēja, ka jaunais akadēmisko rakstu krājums sākumā angļu un krievu, bet beigās arī latviešu valodā nav 2014. gadā divus metienus piedzīvojušā, dažādus apbalvojumus saņēmušā četrsējumu krājuma "Latvieši un Latvija" mehāniski samazināts variants.
Jau pati virsraksta maiņa liecina, ka tas galvenokārt domāts cittautiešiem, kuriem vispirms jāsniedz informācija par to, kas tā Latvija tāda ir, tādēļ krājuma pirmais sējums veltīts mūsdienu Latvijai, tās kultūrai, zinātnei, sportam, bet otrajā sējumā būs lasāmi raksti par latviešu etnosu kopš sendienām, valstiskuma iegūšanu, zaudēšanu un zaudētā valstiskuma atgūšanas centieniem (nacionālā atbrīvošanās kustība abu okupāciju - fašistiskās Vācijas un padomju - laikā). Vārdu sakot - kāpēc mēs esam tādi, kādi esam. Kurzemes hercogiste (par to ārzemēs, it sevišķi Krievijas vēsturnieku aprindās, ir interese, bet ne vienmēr pareizs traktējums), dzimtbūšanas atcelšana, jaunlatvieši, 1905. gads, latviešu strēlnieku vēsture un traģēdija. Diemžēl nebija iespējams ievērot visus kritiskos iebildumus, ko no lasītājiem un speciālistiem saņēma četrsējumu krājums "Latvieši un Latvija", jo par atsevišķām tēmām trūkst zinošu pētnieku, kuri būtu gatavi par tām rakstīt.
Konferences otrā daļa bija veltīta akadēmiķa Jāņa Stradiņa Biobibliogrāfijas trešajam sējumam, ko klajā laidis apgāds "Zinātne" ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta finansiālo atbalstu. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa pirmā Biobibliogrāfija iznāca 1993. gadā un galvenokārt bija fokusēta uz viņa ražīgo zinātnisko darbību OSI līdz 60. mūža gadam. Otrā Biobibliogrāfija aptvēra laikaposmu no 1993. līdz 2004. gadam, kad beidzās akadēmiķa divu termiņu prezidentūra Latvijas Zinātņu akadēmijā. Trešā grāmata aptver laikaposmu no 2004. līdz 2016.gadam, un tajā atrodamas norādes uz viņa rakstītajām fundamentālajām grāmatām un rakstiem par Latvijas un pasaules zinātņu vēsturi. Iepriecina bagātīgais un kvalitatīvi iespiestais fotoattēlu klāsts, jo, kā teica akadēmiķis, zinātnieka dzīve jau nenorit tikai laboratorijā un kabinetā. Viņam ir sava ģimene, savi vaļasprieki, savas sabiedriskās attiecības.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš izteica īpašu pateicību biobibliogrāfijas sastādītājai Dagnijai Ivbulei, jo sastādītājs ir tas it kā nemanāmais gariņš, kuram ir milzīga nozīme šāda izdevuma tapšanā.