Akadēmiskais centrs
Literatūrzinātniekam, rakstniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoramun Atzinības krusta virsniekam Ilgonim Bērsonam, kura mūža darbs veltīts latviešu literārā mantojuma apzināšanai, pētniecībai un publicēšanai ir iznākušas jau divas grāmatas “Segvārdi un segburti – noslēpumi un meklējumi”. Pirmā grāmata Mansarda redakcijā iznāca 2014. gadā, otrā grāmata – 2016. gadā. Un tagad autors klausītājus iepazīstina ar izpēti no topošās 3. grāmatas.
Lai sarunā iesaistītu arī Misiņa kluba apmeklētājus, rakstnieks bija sagatavojis izdales materiālu ar dažiem pseidonīmiem, par kuriem stāstīja izvērstāk: Brada-Brada, Orions, Pārstrauta Jānis, -asts, L. L., M. L., un ar fragmentiem no viņu rakstītā.
Segvārds Brada-Brada (dzejnieks Fricis Bārda) atrodams arī biogrāfiskajā vārdnīcā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, bet pārsvarā atšifrējumi radušies pamatīga izpētes darba rezultātā. Orionu kā pseidonīmu izmantojuši vairāki autori, bet Bērsons, iepazīstoties arī ar vēstulēm, atklājis, ka tomēr pirmais šo vārdu sācis izmantot rakstnieks Knuts Lesiņš.
Interesants ir stāstījums, kā no segburtiem –asts pētnieks nonāk līdz vārdam entuziasts un pēc tam līdz kino apskatniekam rakstniekam Aleksandram Čakam.
Īpašs vēstījums literatūrzinātniekam ir par burtiem L.L. (rakstnieks Linards Laicens) un brošūru “Latvijas valsts”, kurā Laicens izvirzīja un aizstāvēja suverēnas Latvijas Republikas valstiskuma ideju.
Daudzi darbi ir parakstīti ar segvārdu Jānis dažādos locījumos un vārdu salikumos, kas vedina interesantos meklējumos un atklājumos, kur izrādās, ka Jānis Jāņa dēls Jānītis ir publiciste Valija Ruņģe. Šādu piemēru Ilgoņa Bērsona vākumā ir bezgala daudz, un kupli apmeklētā vakara dalībnieki ar tiem tiek dāsni iepazīstināti.
Ilgus gadus vākdams materiālus īpašai kartotēkai, rakstnieks atklājis, ka pseidonīmu meklēšana un atrašana ir piedzīvojumiem un radošiem atklājumiem bagāta. Un mums, klausītājiem, atliek tikai cerēt, ka drīz saņemsim arī trešo grāmatu.
