LU Akadēmiskajā bibliotēkā tapusi virtuālā izstāde "Starp Latviju un Zviedriju"

V. Rūķe-Draviņa dzimusi dzelzceļa pārvaldes ierēdņa ģimenē 1917. gada 25. janvārī Kauguru pagasta Gaidē. 1939. gadā viņa pabeidza LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu ar maģistra grādu. Fakultātē viņa gatavojās zinātniskajam darbam un kļuva par Jāņa Endzelīna asistenti. Jau studiju gados V. Rūķe-Draviņa uzsāka darbu Latviešu valodas krātuvē. No 1940. gada 25. novembra līdz 1941. gada 1. jūlijam viņa bija tās vadītāja. 1944. gadā V. Rūķe-Draviņa kopā ar dzīvesbiedru Kārli Draviņu devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1948. līdz 1958. gadam viņa bija Lundas Universitātes baltu valodu lektore. 1959. gadā V. Rūķe-Draviņa Stokholmas Universitātē aizstāvēja doktora disertāciju “Diminutive im Lettischen” (“Deminutīvi latviešu valodā”). No 1959. gada līdz 1969. gadam viņa bija baltu-slāvu valodniecības docente Lundas Universitātē. 1969. gadā V. Rūķe-Draviņa ieguva profesores nosaukumu un amatu vispārējā valodniecībā Stokholmas Universitātē. 1970. gadā Stokholmas Universitātē tika izveidota Baltu valodu katedra, ko viņa vadīja līdz pat aiziešanai pensijā 1983. gadā.

V. Rūķe-Draviņa ir vairāk nekā 300 zinātnisku publikāciju autore. Virtuālajā izstādē ir iespēja iepazīties gan ar viņas pirmo publikāciju Rīgas 2. vidusskolas žurnālā “Urdziņa”, gan ar daudzām citām, kas publicētas Latvijā, Zviedrijā un citur iznākušajos rakstu krājumos. Virtuāli apskatāmi studiju laiku darbu manuskripti, zinātnieces zīmētās kartes un valodniecības ekspedīciju pieraksti. Interesanta ir V. Rūķes-Draviņas plašā korespondence – sarakste ar valodniekiem J. Endzelīnu, A. Ozolu, V. Grebli un citiem. Izstādi papildina fotogrāfijas, kurā zinātniece redzama gan studiju gados, gan ģimenes lokā, kā arī dažādos valodniecībai veltītos pasākumos.

Izstāde apskatāma LU Akadēmiskās bibliotēkas mājas lapas sadaļā Izstādes: Valodniecei Veltai Rūķei-Draviņai – 100 .