LU Akadēmiskajā bibliotēkā apskatāms akadēmiķa Jāņa Stradiņa rokrakstu fonds

Akadēmiķi Jāni Stradiņu ar bibliotēku saistīja sena, cieša draudzība. Viņš bija cītīgs bibliotēkas lietotājs daudzus gadu desmitus gan tad, kad krājums atradās Skolas, Vāgnera un Lielvārdes ielā, gan pēdējos gadu desmitus Rūpniecības ielā.

Jānis Stradiņš 2009. gada aprīlī rakstīja: “Senās bibliotēkas identitātes uzturēšana, tās vērtīgo rokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājuma, tāpat unikālās Jāņa Misiņa bibliotēkas (dibināta 1885. g.) saglabāšana ar pašu bagātāko 17.-20. gs. letonikas krājumu ir būtiska Rīgai un Latvijai, ļoti būtiska. Zaudēt šos Latvijas zinātnes un kultūras zīmolus juceklīgajā pārejas samulsuma brīdī šķietamas taupības vārdā nav piedodami. Var un vajag bibliotēkas reformēt, datorizēt, varbūt restrukturizēt, taču saglabājot identitāti un tradīcijas, lai 2024. gadā varētu svinīgi, apjaušot to kā UNESCO pasaules mantojuma vērtību, atzīmēt Rīgas bibliotēkas 500 gadu nepārtrauktu pastāvēšanu. Apzināsimies, ka tā ir vecākā šāda veida institūcija visā Ziemeļaustrumeiropā, Baltijas jūras reģionā, ne tikai Latvijā vien.”

Jāņa Stradiņa bagātais arhīvs iedalāms vairākās nozīmīgās grupās:

1. Sarakste. Visvairāk rodamas dažādu personu vēstules, rakstītas Jānim Stradiņam laika posmā no 1992. gada līdz 2018. gadam – 156 vēstules latviešu valodā, 21 vēstule vācu valodā, 72 vēstules angļu valodā, 31 vēstule krievu valodā. Tās ir gan oficiālas vēstules ar lūgumu izteikt savu viedokli vienā vai otrā jautājumā, gan gluži privātas, nereti arī no svešiem cilvēkiem, kuri vēršas pie tautā iemīļotā zinātnieka ar lūgumu palīdzēt. Paša Jāņa Stradiņa rakstītās vēstules arī ir latviešu, vācu, angļu un krievu valodā, turklāt daļa atbildes vēstuļu vai uzmetumu atrodas viņam rakstīto vēstuļu mapēs, kas atvieglo sarakstes izpēti.
2. Raksti. Bibliotēkas lietotājiem pieejami vairāk nekā piecdesmit Jāņa Stradiņa rakstu par dažādām kultūrvēsturiskām un citām tēmām, piemēram, “Vilhelms Ostvalds – rīdzinieks pasaules zinātnē”, “Zinātnei un Tēvzemei veltīts mūžs”, par profesoru Mārtiņu Eduardu Straumani, “Zinātnes funkcionēšanas agrīnais posms Kurzemē (līdz 1775)” un daudzi daudzi citi. Pētniekiem varētu būt interesanti vērot, kā tapuši J. Stradiņa raksti, cik uzmanīgi viņš meklējis un izvēlējies attiecīgos vārdus, tāpēc bieži vien saglabāti vairāki raksta varianti. Pēc Jāņa Stradiņa darba atskaitēm un citiem materiāliem, piemēram, ievadrunām LZA pilnsapulcēs un ievadvārdiem svinīgos brīžos, pēc dalības konferencēs un ielūgumiem uz dažādiem valstiskiem un privātiem pasākumiem, varam spriest par akadēmiķa ļoti saspringto darba grafiku un viņa apbrīnojamām darba spējām.
3. Materiāli saistībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju – LZA prezidija sēdes protokoli (1998-2002), Latvijas Zinātnes padomes valdes sēdes protokoli (1998-2004), dokumenti un piezīmes par Valsts pētījumu programmu “Letonika”, dažādi LZA projekta pieteikumi, koncepcijas u.c. Izziņai interesanti ir projektu pieteikumi Rietumlatvijas vēstures izpētei, Rietumlatvijas vēstures izpētes grantu konkursa pieteikumi un citi materiāli.
4. Interesentus priecēs un pētniecībai noderēs arī dažādu citu personu raksti un kultūrvēsturiskās liecības, pie  kuru sagataves aktīvi piedalījās Jānis Stradiņš.
5. Fotogrāfijas. Nozīmīgas ir arhīvā saglabātās LZA akadēmiķu un daudzu Latvijas zinātnieku fotogrāfijas.

Daudzpusīgais akadēmiķa Jāņa Stradiņa fonds LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, gaida pētniekus!