Akadēmiskais centrs
1943. gadā pēc ģimnāzijas absolvēšanas viņš tika iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijas 44. pulkā. Divas reizes par brīvdomību izslēgts no divām padomju augstskolām, augstākās izglītības diplomu Lācis saņēma tikai 1965. gadā, absolvējot 1. Maskavas Valsts pedagoģisko svešvalodu institūtu.
Visvaldis Lācis bija viens no Trešās atmodas līderiem, Latvijas Tautas frontes domes 1. un 2. sasaukuma domnieks, Latvijas Pilsoņu kongresa Latvijas komitejas vicepriekšsēdētājs, LNNK priekšsēdētājs (1991.) un 9. un 10. Saeimas deputāts.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas V. Lācis beidzot varēja piepildīt savu sapni par vēstures pētīšanu. Viņa galvenās izpētes tēmas bija Otrā pasaules kara vēsture, kas izdota sešos sējumos, kā arī latviešu leģiona un Latvijas jaunāko laiku vēsture. Neskatoties uz to, ka viņam bija piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora nosaukums, viņš nerimstoši turpināja strādāt pie doktora disertācijas, lai iegūtu arī zinātnisko grādu vēsturē.
2013. gadā V. Lācis rakstīja: “Tikai atjaunotā Latvijas valstī, 66 gadu vecumā, es varēju iesākt nopietnas pašmācības studijas par vēstures un politiskiem jautājumiem, kas mani ļoti interesēja kopš jaunības. Kopš 1989. gada es esmu 397 rakstu autors visos lielākajos preses izdevumos, kā arī 13 grāmatu autors par vēsturi un politiku.”
1995. gadā rakstnieks un publicists Visvaldis Lācis par nopelniem Latvijas labā tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Visu mūžu piekopdams aktīvu dzīves veidu un nodarbodamies ar dažādiem sporta veidiem, 2017. gada septembrī viņš 93 gadu vecumā noskrēja Berlīnes maratonu, būdams sacensību vecākais dalībnieks.
Visvalža Lāča arhīva materiāli iedalāmi vairākās grupās:
- Personīgie dokumenti – izziņas, apbalvojumi u.c.
- Sarakste latviešu, vācu un angļu valodā
- Materiāli par Latvijas Republikas Saeimas darbu
- Visvalža Lāča raksti
- Materiāli un publikāciju saraksts par Visvaldi Lāci
- Dažādu autoru raksti
- Materiālu kopojumi par dažādām tēmā – armēņu genocīds, naturalizācijas pārvaldes informācija par pilsonību, materiāli par valsts valodas prasmes pārbaudi, materiāli par totalitārā režīma nosodījumu, materiāli par bilingvālo izglītību Latvijā un citi
- Fotomateriāli V. Lāča grāmatai par Otro pasaules karu.
Visvalža Lāča rokrakstu fonds ir atšķirīgs no citiem rokrakstu fondiem. Jūtams, ka galveno uzsvaru pētnieks ir veltījis interesējošo tēmu un materiālu izpētei un vākšanai nevis savu dokumentu un vēstuļu saglabāšanai un sakopošanai. Bieži kāda svarīga dokumenta, izziņas vai vēstules otrā pusē uzlīmēts izgriezums no periodikas par kādu konkrētu tēmu, un šāda lapa tematiski ievietota mapē kopā ar citiem laikrakstu vai žurnālu materiāliem, tādējādi ļoti bieži lapas saturs ir nesalīdzināmi vērtīgāks nekā uzlīmētais teksts. Līdzīgi autors izrīkojies arī ar savu rakstu vai manuskriptu rokrakstu lapām, kuras izkaisītā veidā bija atrodamas dažādu valstu un tematisko materiālu mapēs.
Visvalža Lāča interešu un rūpju lokā bija ne tikai vēstures, īpaši leģiona jautājumi, bet arī latviešu valoda. Nereti savos rakstos un piezīmēs publicists uzsver: “Bez tīras latviešu valodas nav iespējama latviešu garīgā kultūra. Ja latviešu valoda svešas valodas ietekmē kļūst par valodu, kurā ikdienas sarunās jāmeklē izskaidrojums svešvārdu vārdnīcā, tad tautas valoda ir it kā neveselīga, tā ir zaudējusi savu spēku un tādam stāvoklim valodas attīstībā turpinoties, tā neatvairāmi atmirst. Tauta tad ir kā aizcirsts koks…”
Rokrakstu fonda izpēte palīdzēs interesentiem un pētniekiem ne tikai labāk iepazīt populāro Latvijas patriotu, viņa darba stilu un paņēmienus, bet arī iedziļināties un uzzināt kaut ko jaunu no viņa vāktajiem un apkopotajiem materiāliem.
Daudzpusīgais un interesantais rakstnieka un vēsturnieka Visvalža Lāča rokrakstu fonds LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, gaida lasītājus un pētniekus, visus, kas vēlas iepazīt un izzināt!
 arhīvu, kuru reizē ar viņa personīgo bibliotēku kā dāvinājumu saņēmām 2020. gada pavasarī, neilgi pirms publicista aiziešanas. ){kind=link}