Akadēmiskais centrs
Novrūzs tiek svinēts kopš Ahmenīdu dinastijas valdīšanas laikiem (apm. 648.-330.g. p.m.ē), kad Pirmās persiešu impērijas reģionā dominēja zoroastrisma reliģija un filozofija. Neskatoties uz to, ka Novrūzu svin valstīs, kur pamata reliģija ir islāms, šie svētki nav musulmaņu tradīcija un attiecas uz senām pirms islāma laikmeta zoroastrisma tradīcijām, kurām ir raksturīgs saules kults un uguns pielūgšana.
Kopš 2009. gada Novrūza svētki ir iekļauti UNESCO Nemateriālā mantojuma sarakstā, un kopš 2010. gada ANO Ģenerālā asambleja tos pasludināja par Starptautisko dienu. Mūsdienās, saskaņā ar astronomisko saules kalendāru, Irānā un Afganistānā 21. marts tiek svinēts kā oficiālais jaunā gada sākums. Kā valsts mēroga svētki Novrūzs tiek svinēts Tadžikistānā, Uzbekistānā, Turkmenistānā, Azerbaidžānā, Albānijā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Turcijā un Kazahstānā.
Šo svētku nozīme cilvēku dzīvē kopš seniem laikiem ir radījusi daudz paražu un rituālu, kas saistīti ar maģiju, dabas un auglības kultu, ticību mirstošai un augšāmcēlušai dabai. Bez šaubām, katrā valstī saglabājušās savas Novrūza svinēšanas tradīcijas, tomēr ir daži kopīgi svētku svinēšanas paradumi – cilvēkiem pirms Novrūza iestāšanās ir jāsakopj savas mājas un teritoriju ap tām, jāatmaksā parādi, jāsalīgst ar ienaidniekiem. Nedēļa pirms Novrūza tiek veltīta aizgājušo senču dvēselēm, kurām tiek lūgts pēc aizsardzības nākamā gada laikā. Bieži vien ielās tiek dedzināti ugunskuri un cilvēki lec tiem pāri.
Novrūzs ir zīlēšanas laiks. Īpaši ar to aizraujas neprecētas jaunietes, kuras svētku vakarā met zābakus virs galvas un pēc purngala virziena nosaka, vai paliks vecāku mājā vēl gadu, vai pārcelsies uz vīra māju. Turklāt svētku vakarā ir ierasts noklausīties kaimiņu sarunas pa logiem vai durvīm un, atkarībā no dzirdētā, noteikt, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs būs nākamais gads gan noklausītājiem, gan runātājiem. Šajā dienā bērni dodas uz kaimiņu mājām, dziedot dziesmas par Novrūzu, un viņi tiek cienāti ar saldumiem.
Tiek uzskatīts, ka ir svarīgi organizēt svētku mielastu trūcīgiem cilvēkiem. Novrūzam ir raksturīgs īpašs galds, un to sauc par “haft-sin”. Uz galda ir jābūt septiņiem (haft), lielākoties augu izcelsmes, produktiem, kuru nosaukumi sākas ar arābu burtu “sin”. Maģiskie septiņi produkti un ēdieni uz galda kļūst par simbolisku dāvanu Saulei, kurai, pieņemot šo dāvanu, jārūpējas par bagātīgu ražu. Katrā valstī atšķiras ēdieni, kuri tiek likti galdā, tomēr vispopulārākie ir: rieksti, maize, augļi, saldumi, piens, siers, krāsotas olas, plovs. Svarīga daudzu ēdienu sastāvdaļa ir diedzēti graudi, kuri tiek izmantoti arī kā galda dekors.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Azerbaidžānas, Kazahstānas un Uzbekistānas informācijas centros ir pieejama literatūra par gaišajiem un šīm tautām ļoti nozīmīgajiem Novrūza svētkiem.
Novrūza svētki LU Akadēmiskajā bibliotēkā sadarbībā ar Uzbekistānas vēstniecību Latvijā 2015. gada 24. martā:
https://www.acadlib.lu.lv/oldsite/www.acadlib.lu.lv/index086b.html?1&11&view=cat-browse&categid=458
