Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka atzīmē Latvijas un Šveices diplomātisko attiecību simtgadi un priecājas informēt, ka šis gads LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēkas un Šveices lasītavai ir īpašs, jo tiks atzīmēta bibliotēkas un lasītavas darbības divdesmit gadu jubileja.
Šveices lasītava piedāvā studentiem, mācībspēkiem, skolotājiem, pētniekiem un visiem interesentiem specifisku informāciju, vairāk nekā 2100 informācijas resursu, par Šveices kultūru, literatūrzinātni, sociālajām zinātnēm, vēsturi, filozofiju, novadpētniecību un mākslu, plaši pārstāvēta daiļliteratūra.
LU Akadēmiskā bibliotēka ir senu Šveices un Latvijas kultūrvēsturisko saikņu liecību glabātāja. Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā glabājas kopumā 210 inkunābulas (grāmatas, kas iespiestas līdz 1500.gadam), no kurām 31 grāmata ir drukāta Bāzelē. Īpašs Rīgas grāmatniecības simbols ir 1476. gadā Bāzelē Bernharda Ričela izdotais baznīcas kanonisko tiesību krājums – 12. gs. Boloņas mūka Graciāna Decterum ar Briksas Bartolomeja komentāriem. Gan šī, gan arī Bāzeles teologa un ģeogrāfa Sebastjana Minstera daudzkārt izdotā “Kosmogrāfija”, kurā, sākot ar 1550. gadu, atrodama pirmā iespiestā Rīgas panorāma, kā arī Tēvreize, kas pirmo reizi lasāma latviešu valodā, bija arī ekspozīcijas centrā 2002. gadā, kad Akadēmiskā bibliotēka un Šveices vēstniecība Latvijā organizēja izstādi “Šveices vārds Latvijā”, kur tika izstādīti gandrīz visi ar Šveices vārdu saistītie izdevumi līdz pat 20. gadsimta beigām.
Neaizmirstamas palikušas tikšanās ar šveiciešu rakstniekiem Paulu Nizonu, Fransuā Lēbu, Andreasu Itenu, māksliniekiem Petru Derkinu un Ēriku J. Grūbeli , ko organizēja LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēka un Šveices lasītava.
