Akadēmiskais centrs
E.Frīds dzimis 1921.gadā Vīnē grafiķes un šofera ģimenē kā vienīgais bērns. Jau piecu gadu vecumā E.Frīds uzstājās bērnu teātra grupas ietvaros uz dažādām Vīnes skatuvēm. E.Frīds mācījās Vāza ielas ģimnāzijā Alzergrundā, Vīnē. Pēc tam, kad 1938. gadā viņa tēvu, pēc izjautāšanas Gestapo, nogalināja, E.Frīds caur Beļģiju emigrēja uz Londonu. Londonā E.Frīds nodibināja emigrējušo ebreju biedrību, kurai izdevās panākt daudzu ebreju, t.sk. E.Frīda mātes emigrēšanu uz Londonu. Kara laikā E.Frīds strādāja gadījuma darbus un no 1952. līdz 1968. gadam bija politiskais komentētājs BBC vācu nodaļā. 1944.gadā E.Frīds apprecējās ar Mariju Marburgu un tanī pat gadā pasaulē nāca viņu dēls Hans, kā arī antifašistiskais dzejoļu krājums “Vācija”. 1952. gadā tika šķirta Marijas un Ērika laulība, bet jau tanī pašā gadā viņš apprecējās ar Nanu Spenci-Eihneri, bet arī šī laulība tika šķirta 1965. gadā.
Pirmo reizi pēc bēgļu gaitām E.Frīds atgriezās Vīnē 1962. gadā. 1965. gada vasarā E.Frīds apprecējās trešo reizi ar Katrīnu Bosvelu un šinī laulībā viņiem bija trīs bērni – meita Petra un dvīņi Klauss un Toms.
1968. gadā E.Frīds nolēma pamest darbu BBC un pievērsās savai daiļradei un politiskajai darbībai īpaši Rietumvācijā. 1979. gadā E.Frīds pārsteidza publiku ar savu grāmatu “Mīlas dzejoļi” (Liebesgedichte), kas viņam atnesa vēl liekāku popularitāti. Tam sekoja nākamie dzejas krājumi par mīlestību, dzīvi, cerībām un nāvi. Savas dzīves laikā E.Frīds pārtulkoja 27 Vijama Šekspīra darbus vācu valodā, no kuriem daudzi tika uzvesti vācvalodīgajā kultūras telpā. E.Frīds nomira 1988. gadā Bādenbādenē.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēkā un Šveices lasītavas krājumā atrodami gan Ē.Frīda darbi oriģinālvalodā, gan audio faili ar Ē.Frīda dzeju, kā arī grāmatas par dzejnieka dzīves gājumu.
, kas pēckara gados bija viens no zināmākajiem dzejniekiem Vācijā un Austrijā, kā arī viens no labākajiem angļu dramaturgu tulkotājiem. ){kind=link}