Akadēmiskais centrs
M. Bulgakovs dzimis 1891. gada 15. maijā Kijevā Kijevas Garīgās akadēmijas profesora Afanasija Bulgakova (1859–1907) un viņa sievas, sieviešu ģimnāzijas skolotājas Varvaras Mihailovnas ģimenē (1869–1922). Kijevā M. Bulgakova pavadīja gandrīz visu savu bērnību, un tieši šī pilsēta viņam kļuva par nebeidzamu iedvesmas avotu. Pirmo daiļdarbu ar nosaukumu “Svetlana piedzīvojumi” viņš uzrakstīja septiņu gadu vecumā. Par ko bija stāsts, neviens no rakstnieka tuviniekiem nespēja atcerēties, taču visi bija vienisprātis: raganas un velni noteikti tur figurēja. Neskatoties uz iedzimto mākslinieciskumu un mīlestību pret literatūru, Mihails Bulgakovs izvēlējās ārsta profesiju un absolvēja Kijevas universitātes medicīnas fakultāti ar izcilību.
1921. gadā M. Bulgakovs pārcēlās uz Maskavu, kur sāka kā feļetonists sadarboties ar vairākiem galvaspilsētas laikrakstiem. Tieši šis brīdis uzskatāms par rakstnieka literārās darbības aizsākumu. No 1925. gada Bulgakovs sadarbojās ar Maskavas Dailes teātri, kuram viņš uzrakstīja daudzas lugas, kas guva plašu publikas atsaucību. Ap 1926. gadu M. Bulgakovu jau bija iemantojis atpazīstamību kā literāts. 1928. gadā trijos Maskavas teātros tika iestudētas trīs viņa lugas – “Zojas dzīvoklis”, “Sarkanā sala” un “Turbinu dienas”. Starp ievērojamākajiem M. Bulgakova daiļdarbiem ir garais stāsts “Suņa sirds”, stāstu cikls “Jauna ārsta piezīmes”, nepabeigtais romāns “Teātra romāns”, romāns “Baltā gvarde”, antiutopija “Liktenīgās olas”, stāsts “Sātaniāda”, drāma “Ivans Vasiļjevičs’ un romāns, kas atnesa rakstniekam pasaules slavu – “Meistars un Margarita”. Viņa daiļdarbi vairākas reizes tika ekranizēti gan Krievijā, gan arī citās valstīs.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukrainas Informācijas centrs piedāvā iepazīties ar informācijas resursiem gan par rakstnieku, gan par viņa dzimto pilsētu – Kijevu.
