Akadēmiskais centrs
Ja vēlaties, varat LU Akadēmisko bibliotēku saukt par templi, kurā iegriežoties būtiski uzlabosiet savu izglītības darba kvalitāti. Bibliotēkā draudzīgi sadzīvo modernās tehnoloģijas, Mārtiņa Lutera vēstules, Francijas imperatora Napoleona Bonaparta (1769–1821) parakstītie rīkojumi, Rīgas liceja pedagoga un novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) unikālā Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija un dzejnieka Aleksandra Čaka (1901–1950) dzejas rindas, ko uz papīra licis pats autors.
Darbojamies laikā, kad Latvijā tiek īstenota augstākās izglītības pārvaldības reforma. Jaunus attīstības ceļus rod ne tikai Universitāte, bet arī LU Akadēmiskā bibliotēka – jau tuvākajā nākotnē paredzami konsolidācijas procesi un izmaiņas bibliotēkas darbības virzienos. Vajadzīgās informācijas atrašana ir jāuzskata par primāro uzdevumu zināšanu apguves procesā. Izglītība, gudri, zinoši cilvēki vienmēr būs vajadzīgi!
Bibliotēka ir ne tikai vēsturiskās atmiņas glabātāja, bet arī mūsdienu kultūras veidotāja un mācību bāze studentiem, būtiska avotu krātuve daudztematiskiem pētījumiem. Tā ir arī starpkultūru dialoga platforma, veidojot kontaktus ar citām valstīm un uzturot saikni ar sabiedrību, seno tektu interpretētāja un starpdisciplināras pētniecības veicinātāja, tādējādi vēl vairāk palielinot Latvijas Universitātes vērtību.
Viesojoties pie mums, varat gūt konsultācijas, kā pareizāk izmantot bibliotēkas pakalpojumus, kā ātrāk atrast nepieciešamos informācijas avotus. Bibliotēka ne tikai uzkrāj idejas, bet arī tās aktīvi veido pati. Ikviena izstāde ir ne tikai atskats pagātnē, bet arī sākums nākotnei. Bibliotēkas diženās tradīcijas un jaunās ieceres, darbinieku pašaizliedzība vēl daudzus gadsimtus ļaus visu paaudžu ļaudīm pasmelt sev vajadzīgo no bagātīgajiem zināšanu avotiem.
Esam gatavi jauniem izaicinājumiem!
Uz tikšanos Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā!
 Akadēmiskā bibliotēka ir 1524. gadā dibinātās Bibliotheca Rigensis mantiniece, tādējādi viena no senākajām Ziemeļaustrumeiropā, dibināta pēc Mārtiņa Lutera (1483–1546) padoma rīdziniekiem trauksmainajos gados, kad Rīgā ienāca Reformācija. Bibliotēka turpināja veidoties arī Apgaismības laikmetā, kad par tās pārzini neilgu laiku (1764–1769) strādāja jaunais vācu filozofs Johans Gotfrīds Herders (1744–1803).){kind=link}