Pirmo reizi mūslaiku Latvijas grāmatniecības vēsturē ir izveidota grāmatu iesējumu izstāde. Vāks ir grāmatas āriene, grāmatas fasāde, grāmatas ietērps; tieši iesējums veido pirmo iespaidu par grāmatu. Vēsturiskais iesējums raksturo grāmatas īpašnieka uzskatus, sociālo stāvokli un bibliofīlās intereses, attieksmi pret lasīšanu, tekstu. Iesējuma veidolu nosaka sava laika garīgās vērtības un politiskās aktualitātes. Iesējums ir daiļrunīga liecība aizgājušo laikmetu amatnieku prasmei: strādājuši gan grāmatsējēji, gan ādmiņi un kalēji, pergamenta un papīra izgatavotāji. Iesējumi ir unikāli : neviens no senajiem meistardarbiem nav pilnībā idents kādam citam.
Latvijā vēsturisko iesējumu pētniecība ir tikai iedīglī. Izstāde apliecina, ka iesējuma vēsture ir patiesi dzīvs, vairākas grāmatniecības interdisciplināro pētījumu jomas savienojošs ķēdes posms.
Iesējumus var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem. Tie var būt kā rūpnieciski pagatavoti, tā pēc īpaša pasūtījuma radīti meistara darbi.
Atkarībā no izmantotā materiāla pieminami papīra, kartona, audekla, pergamenta (tostarp mīkstie koperta iesējumi un kaula iesējumi), pusādas, ādas, metāla iesējumi.
Atkarībā no funkcijas: greznumiesējumi, kas pagatavoti reprezentācijas nolūkā, ikdienas jeb pielietojamie iesējumi, kam jāpasargā grāmatas bloks, bibliotēkas iesējumi: liels skaits grāmatu apgādāts ar vienādiem, funkcionāliem iesējumos.
Tradicionāli vēsturiskos iesējumus klasificē atbilstoši mākslas stiliem, tā pieņemts runāt par gotikas vēlās gotikas (jeb viduslaiku un vēlo viduslaiku) iesējumiem, renesanses, manierisma, baroka, jansenistu, rokoko, klasicisma, ampīra, bīdermeijera, neostilu, jūgendstila, Art Deco, funkcionālisma iesējumiem. Izstādē ir palūkojami visi pieminētie iesējuma veidi.
Izstādes autore LU Akadēmiskās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Aija Taimiņa.
Informāciju sagatavoja Rudīte Kalniņa, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Krājuma saglabāšanas nodaļas vadītāja.