Misiņa bibliotēkas krājums

Misiņa bibliotēka  no pašiem pirmsākumiem 1885. gadā veidota kā latviešu nacionālās literatūras krātuve – tās dibinātāja Jāņa Misiņa mērķis bija savākt visu, kas uzrakstīts latviski, par Latviju un latviešiem, visus Latvijas iespieddarbus, visu, ko latvieši rakstījuši neatkarīgi no izdevuma valodas un izdošanas vietas, un latviešu autoru darbu tulkojumus svešvalodās. Arī šodien Misiņa bibliotēkas fondi tiek komplektēti pēc šiem principiem. Krājuma pašreizējais apjoms - vairāk kā 1 milj. vienību. Krājuma sadalījums:

-         grāmatas,

-         kalendāri,

-         žurnāli un turpinājumu izdevumi,

-         laikraksti,

-         sīkiespieddarbi,

-         disertācijas.

Grāmatas

Aptuveni 30% no visām grāmatām ir daiļliteratūra – Latvijā izdotā (latviešu valodā un svešvalodās), ārzemēs izdotie latviešu rakstnieku darbi un latviešu autoru darbu tulkojumi. Te var atrast gan tādu vecu un retu izdevumu kā L. Depkina Jāņa Stakela gaudu dziesma (1703), gan 1997. gadā ASV izdoto A. Nesaules A woman in amber, gan visjaunākos Latvijā izdotos daiļdarbus.

Visai plašs ir tiesisko un normatīvo aktu krājums, sākot ar senākajiem, piemēram, Livlaendische Landes-Ordnung (1705), beidzot ar visjaunākajiem.

Liela literatūras izvēle ir valodniecības, vēstures un pārējo humanitāro zinātņu speciālistiem – Ādolfija, G. F. Stendera, K. Ulmaņa, G. Bražes, G. Mīliha u.c. valodnieku darbi; Indriķa Livonijas hronikas izdevumi latīņu, latviešu, igauņu, vācu u.c. valodās, no kuriem vecākais datēts ar 1747 .gadu, bet jaunākais izdots 1993. gadā. Dabaszinātņu nodaļā saglabāti J.B.Fišera darbi, te arī pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā – K. Hardera Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet… (1806), Latvijā gadsimtu gaitā izdotās mācību grāmatas matemātikā, fizikā, ķīmijā u.tml.

Daudzi izdevumi veltīti Latvijas kultūras un mākslas dzīvei. No Latvju rakstiem līdz mūsdienu mākslas jaunākajām tendencēm – tā varētu īsumā raksturot šīs nodaļas grāmatas. Līdzīgi var teikt arī par medicīnu, lauksaimniecību, tehniku.

Daudz senu un vērtīgu iespieddarbu glabājas reliģijas nodaļā – E. Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums (1689), G. Manceļa Lettus, das ist Wortbuch…(1638), Die Spruche Solomonis (1637) u.c.

Kalendāri

Atsevišķi bibliotēkā izdalīta kalendāru kolekcija – pāri par 1200 nosaukumiem latviešu valodā un svešvalodās. No tiem vecākie latviešu valodā – Veca un jauna laika grāmata (1767-1916), jaunākie – jau nākamajam gadam sagatavotie un Latvijā, kā arī ārzemēs izdotie latviešu kalendāri.

Žurnāli un turpinājuma izdevumi

Bez informācijas, kas rodama grāmatās, ļoti daudz iespēju faktu, norišu precizēšanā sniedz periodiskie izdevumi, tajā skaitā arī vecākie žurnāli latviešu valodā (piemēram, Latviešu Ārste (1768), Latviska Gada grāmata (1797-1798)), vācu valodā u.c. valodās. Ievērojamu īpatsvaru šajā krājumā veido latviešu trimdas mītnēs izdotie žurnāli.

Laikraksti

Laikrakstu fondā glabājas ne vien jaunākie, bet arī vecākie laikraksti latviešu valodā (Latviešu Avīzes (1822-1915), Vidzemes Latviešu Avīzes (1824-1889), Tas Latviešu Ļaužu Draugs (1832-1846) u.c. valodās, daudzi retu vācu okupācijas laika izdevumu, piemēram, Die Front (1941-1945), Libauer Nachrichten (1944), kā arī latviešu izdotie laikraksti ASV, Austrālijā, Vācijā u.c.

Sīkiespieddarbi

Sīksiespieddarbi bibliotēkas krājumā izdalīti atsevišķi, un tie ir: kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie, noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u.c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, pastkartes u.tml.

Ir izdevies savākt bagātīgu materiālu par latviešu Dziesmu svētku norisi, Dziesmu dienu un Kultūras dienu pasākumiem dažādos kontinentos un valstīs.

Misiņa bibliotēkā atsevišķā nodaļā glabājas Latvijas zinātnieku disertācijas.