Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir vēsturiskās Rīgas bibliotēkas (Bibliotheca Rigensis) tiešs turpinājums. Šo bibliotēku nodibināja 1524.gadā pēc M.Lutera rosinājuma un tā ir vecākā zinātniskā bibliotēka Baltijas jūras valstu reģionā, kas glabā ārkārtīgi nozīmīgu seno rokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājumu, ieskaitot pazīstamo J.K.Broces Monumente, kura izdošana (1992 - 2007) kļuvusi par starptautiski nozīmīgu pasākumu. Būtībā šajā bibliotēkā koncentrēts vērtīgākais inkunābulu un reto grāmatu krājums Latvijā ar nepārvērtējamu zinātnisku un kultūras vērtību. Pats bibliotēkas nepārtrauktas pastāvēšanas fakts kopš 1524.gada ir ļoti nozīmīga Latvijas kultūrvēstures vērtība, kas būtu fiksējama UNESCO mantojumā.

Šis krājums dzīvo simbiozē ar unikālo Jāņa Misiņa bibliotēku (dib. 1885), plašāko XVII - XX gs. latviskās literatūras krājumu, kura statusu noteic J.Misiņa dāvinājuma noteikumi Rīgas pilsētai: šī bibliotēka nav pievienojama citām vai iekļaujama to sastāvā. Misiņa bibliotēka ir galvenais atbalsta punkts Letonikas valsts pētījumu programmai, un zinātnieku letonistu sadarbība ar šo bibliotēku ir teicama. Tāpat arī ļoti uzteicami ir bibliotēkas veiktie lekciju pasākumi un izstādes. Šie notikumi saistās ar ēku Rūpniecības ielā 10. Tās identitātes saglabāšana ir būtiska Rīgai un Latvijai.

Akadēmiskajā bibliotēkā Lielvārdes ielā 24 ir koncentrēta nozīmīgākā literatūra dabaszinātnēs, īpaši ķīmijā, datu bāzes, referatīvie žurnāli, starptautiskie izdevumi. Lielvārdes ielā 24 dislocētā bibliotēka ir vitāli nepieciešama Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, Fizikālās enerģētikas institūtam, Elektronikas un datorzinātņu institūtam, Koksnes ķīmijas institūtam, LU Polimēru mehānikas institūtam, u.c. Teikas rajonā izvietotajiem pētniecības institūtiem, kuros strādā vairāk nekā 500 zinātņu doktoru (1/4 Latvijas zinātniskā potenciāla). ES struktūrfondu izmantošana paredz Teikas centra modernizāciju, kur būtu jāiekļauj arī šīs Akadēmiskās bibliotēkas dalās radikāla pārveidošana.

Ja šī, nepārspīlējot var sacīt, Latvijas intelektuālā bagātība kaut uz laiku tiek darīta nepieejama zinātniekiem un universitāšu mācībspēkiem un netiek radoši pilnveidota, tas radītu milzu zaudējumu Latvijas zinātnei. Bez šaubām, ir jādiskutē par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas attīstības nākotnes modeļiem, par tās ciešāku saistību ar Latvijas Universitāti vai attiecībām ar Nacionālo bibliotēku. Mūsuprāt, visas vecās letonikas literatūras koncentrēšana vienuviet varētu kļūt bīstama neparedzamas stihiskas nelaimes gadījumā, tādēļ Misiņa bibliotēkā sarūpētā krājuma glabāšana šķirti no lielajām letonikas vērtībām Nacionālajā bibliotēkā būtu pat ļoti vēlama.

Mēs aicinām rast optimālu risinājumu un iezīmēt gaitu, apspriežot problēmu ar kompetentiem speciālistiem.
Par situāciju Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā vēlamies informēt arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koki un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāju Jāni Strazdiņu.

Jānis Stradiņš, LZA Senāta priekšsēdētājs, Letonikas valsts programmas padomes priekšsēdētājs profesors