Akadēmiskais centrsBibliotēkas krājums ir veidojies gadsimtu laikā, un to pamatoti dēvē par senāko un vērtīgāko grāmatu, seniespieddarbu un rokrakstu kolekciju valstī. Mērķtiecīgi papildinot un rūpējoties par krājuma saglabāšanu, tā apjoms 21. gadsimta sākumā ir sasniedzis 3,3 miljoni vienību, no kuriem: grāmatas – 1,2 miljoni un periodisko izdevumu vienības – 1,6 miljoni.
Detalizētāka informācija par LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumu atrodama kolekciju aprakstos: Misiņa bibliotēkā, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā, Krātuvē – repozitorijā, Austrijas bibliotēkā un Šveices lasītavā, Starpkultūru dialoga centrā.
Misiņa bibliotēkas krājums
LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas darbības mērķis ir nodrošināt latviešu nacionālās kultūras, mākslas, valodas, literatūras, folkloras, tradīciju un zinātnes saglabāšanu, veidojot krājumu atbilstoši vēsturiskās, 1885. gadā dibinātās Misiņa bibliotēkas pamatmērķim – komplektēt visus:
- Latvijā izdotos iespieddarbus jebkurā valodā;
- iespieddarbus, kas uzrakstīti latviešu valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā;
- iespieddarbus, kas uzrakstīti par Latviju un latviešiem jebkurā valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā, kā arī latviešu autoru darbu tulkojumus svešvalodās.
Krājuma pašreizējais apjoms ir vairāk nekā 1,4 milj. grāmatu, periodisko izdevumu, sīkiespieddarbu un vairāk nekā 1 milj. rokrakstu.
Grāmatas
Aptuveni 30% no visām grāmatām ir daiļliteratūra – Latvijā izdotā (latviešu valodā un svešvalodās), ārzemēs izdotie latviešu rakstnieku darbi un latviešu autoru darbu tulkojumi. Te var atrast gan tādu vecu un retu izdevumu kā L. Depkina Jāņa Stakela gaudu dziesma (1703), gan visjaunākos Latvijā un citur izdotos daiļdarbus.
Visai plašs ir tiesisko un normatīvo aktu krājums, sākot ar senākajiem, piemēram, Livlaendische Landes-Ordnung (1705) un beidzot ar visjaunākajiem.
Liela literatūras izvēle ir valodniecības, vēstures un pārējo humanitāro zinātņu speciālistiem – Ādolfija, G. F. Stendera, K. Ulmaņa, G. Bražes u.c. valodnieku darbi; Indriķa Livonijas hronikas izdevumi latīņu, latviešu, igauņu, vācu u.c. valodās, no kuriem vecākais datēts ar 1747. gadu. Dabaszinātņu nodaļā atrodami J. B. Fišera darbi, Latvijā gadsimtu gaitā izdotās mācību u.c. grāmatas matemātikā, fizikā, ķīmijā u.tml., arī pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā – K. Hardera Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet… (1806).
Bagātīgs izdevumu klāsts atrodams par Latvijas kultūras un mākslas dzīvi, medicīnu, lauksaimniecību, tehniku, sabiedriskajām zinātnēm un daudzām citām nozarēm.
Daudz senu un vērtīgu iespieddarbu atrodami reliģijas nodaļā – E. Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums (1689), G. Manceļa Lettus, das ist Wortbuch… (1637) u.c. Misiņa bibliotēkā atsevišķi izdalītas Latvijas zinātnieku disertācijas.
Kalendāri
Atsevišķi krājumā izdalīta kalendāru kolekcija – pāri par 1200 nosaukumu latviešu valodā un svešvalodās. No tiem vecākie latviešu valodā – Veca un jauna laika grāmata (1767–1916), jaunākie – jau nākamajam gadam sagatavotie Latvijā vai ārzemēs izdotie latviešu kalendāri.
Žurnāli un turpinājuma izdevumi
Bez informācijas, kas rodama grāmatās, ļoti daudz iespēju faktu, norišu precizēšanā sniedz periodiskie izdevumi, tajā skaitā arī vecākie žurnāli latviešu valodā, piemēram, Latviešu Ārste (1768), Latviska Gada grāmata (1797–1798) un žurnāli vācu un citās valodās. Ievērojamu īpatsvaru šajā krājumā veido latviešu trimdas mītnēs izdotie žurnāli.
Laikraksti
Laikrakstu fondā glabājas ne vien visjaunākie, bet arī senākie laikraksti latviešu valodā – Latviešu Avīzes (1822–1915), Vidzemes Latviešu Avīzes (1824–1889), Tas Latviešu Ļaužu Draugs (1832–1846) un svešvalodās. Krājumā atrodami arī daudzi reti izdevumi, piemēram, vācu okupācijas laika avīzes Die Front (1941–1945), Libauer Nachrichten (1944), kā arī latviešu izdotie laikraksti ASV, Austrālijā, Anglijā, Vācijā u.c.
Sīkiespieddarbi
Bibliotēkas krājumā sīkiespieddarbi ir izdalīti atsevišķi, tie ir – kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie, noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u.c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, pastkartes u.tml.
Gadu gaitā ir izdevies savākt bagātīgu materiālu klāstu par latviešu Dziesmu svētku norisi, Dziesmu dienu un Kultūras dienu pasākumiem dažādos kontinentos un valstīs.
Rokraksti
Ļoti bagāts un daudzveidīgs ir Misiņa bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatu krājums. Tajā ietilpst vietējo un trimdas latviešu rakstnieku, valodnieku, literatūrzinātnieku, folkloristu, komponistu, skolotāju, mākslinieku, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku u.c. fondi, kas nemitīgi tiek papildināti ar vērtīgiem un interesantiem materiāliem. Rokrakstu krājumu veido dažādi personīgie dokumenti, vēstules, manuskripti, piezīmes, fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi un gleznojumi, piemiņas lietiņas u.c. personas un laikmeta liecības.
Vecākā rokrakstu kolekcija iegūta no Latviešu Draugu biedrības materiāliem. Šajā apjomīgajā, vairāk nekā 300 inventāra vienību lielajā krājumā ietilpst senu latviešu grāmatu un vārdnīcu manuskripti, to noraksti un citi materiāli vācu, latīņu un latviešu valodā no 17., 18. un 19. gs.
Krājuma papildināšanā galvenais akcents tiek likts uz Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu komplektēšanu. Galvenais komplektēšanas avots ir dāvinājumi, kas bibliotēkā nonāk, pateicoties sadarbībai ar latviešu rakstniekiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs.
Rokrakstu un reto grāmatu krājumā ir 21 869 vienību (6 082 rokrakstu un 15 787 seniespiedumu).
Krājuma papildināšanā galvenais akcents tiek likts uz Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu komplektēšanu.
Rokraksti
Krājuma nozīmīgāko daļu veido manuskripti un iespieddarbi, kas pārmantoti no Bibliotheca Rigensis. Manuskriptu kolekcijas lielākā vērtība ir pergamenta rokraksti latīņu valodā kas tapuši viduslaikos un iegūti no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem un baznīcām, piemēram, 13. gadsimtā Francijā pārrakstītie „Psalterium Davidis” (Dāvida psalmi) un „Parabolae Salomonis” (Zālamana līdzības). Ar greznām miniatūrām rotāta 15. gadsimta "Stundu grāmata" latīņu un franču valodā. Izcila kultūrvēsturiska vērtība ir Rīgas Doma baznīcas misālei (Missale Rigense), pergamenta kodekss tapis 15. gs. vidū.
Vidusslaiku pergamenta fragmentu kolekcija sākta veidot vēl 19. gs. 2. pusē, tajā atrodami vairāki unikāli Vācijas un Nīderlandes viduslaiku tekstu fragmenti.
Apgaismības laika baltvācu literātu, garīdznieku, pedagogu rokrakstu krājums ir plašs un daudzveidīgs.
Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga J.K. Broces (1742-1823) unikālajai kolekcijai. Tie ir 10 lielformāta sējumi „Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente…”, kur 3130 lappusēs tušas zīmējumos, akvareļos, aprakstos un dokumentos fiksēta ne vien Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas vēsture.
Būtisks ir bibliotēkas fondos saglabātais izcilā baltvācu publicista Garlība Merķeļa rokrakstu fonds – manuskripti, uzmetumi un plaša sarakste, tajā skaitā arī ar J.G. Herderu, kurš no 1765. līdz 1769.gadam strādājis Rīgas Domskolā un pilsētas bibliotēkā. Bagāta un interesanta ir ievērojamu valstsvīru, rakstnieku, zinātnieku un kultūras darbinieku autogrāfu kolekcija, piemēram, Pētera I, Katrīnas II, Napoleona un citu. Saglabājusies Mārtiņa Lutera 1540. gadā rīdziniekiem rakstītā vēstule.
Krājumā ir atrodami Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgi avoti, piemēram, Rīgas Latviešu biedrības fonds.
Seniespieddarbi
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas 210 inkunābulas, grāmatas, kas iespiestas līdz 1500. gadam. Vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, ir lapa no latīņu valodas mācību grāmatas „Catholicon”, ko, domājams, 1460. gadā Maincā iespiedis vēl pats J. Gūtenbergs.
Bibliotēkas glabāto inkunābulu tematika ir dažāda – Akvīnas Toma, Alberta Lielā, Bonaventuras un citu viduslaiku filozofu sacerējumi, Bībeles, dažādi reliģiskie traktāti un svēto dzīves apraksti, antīkās literatūras, piemēram, Tita Līvija, Horācija, Ovīdija, Vergīlija un Senekas sacerējumi un daži medicīniska satura darbi. Divas inkunābulas – 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā „Missale Viburgense” (Mesu grāmata) un 1496. gadā Venēcijā izdotais „Plenarium” (Sprediķi ar skaidrojumiem) ir vienīgie līdz šim apzinātie eksemplāri pasaulē.
16. gadsimta pirmās puses iespieddarbu – paleotipu vidū bibliotēkas fondos nozīmīga vieta ir Vitenbergā izdotajiem Mārtiņa Lutera darbiem, no kuriem vairāki vēršas pie domubiedriem Rīgā, Tērbatā un Rēvelē ar aicinājumu veicināt laicīgo izglītību, dibināt skolas un bibliotēkas. Paleotipu kolekcijā atrodami Roterdamas Erasma, Petrarkas, Juvenāla, Cicerona, Ezopa u.c. darbu izdevumi.
Plaši pārstāvēta Eiropas 16.gadsimta otrās puses un 17. gadsimta grāmatniecība ar Kristofa Plantēna, Elzevīru, Alda Manūcija, Frobēnu un citu ievērojamu tā laika grāmatizdevēju darbiem.
Bibliotēkā ir bagātākā pirmā Rīgas tipogrāfa un grāmatu izdevēja N. Mollīna iespieddarbu kolekcija, kas aptver viņa darbības laiku Rīgā no 1588. līdz 1625. gadam.
Reto grāmatu un rokrakstu krājumā ir nozīmīgi krievu grāmatniecības pieminekļi: gan seniespieddarbi baznīcslāvu valodā (no 1594. gada), gan liturģiski manuskripti ar dziedājumu krjuku notācijā (15.-19.gs.).
Latvijas mūzikas un teātra vēstures pētījumos neaizstājama ir unikālā Rīgas pilsētas teātra (dib. 1782) teātra uzvedumu un koncertu afišu jeb Theaterzettel kolekcija (1782-1914).
Izveidota mākslinieciski vērtīgu grāmatu iesējumu kolekcija (19.-20.gs.) kas papildina un turpina krājumā atrodamo unikālo gotikas), renesanses, baroka, klasicisma oriģināliesējumu repertuāru.
Krājumā atsevišķi nodalītas grāmatas ar īpašām retumu pazīmēm (pirmizdevumi, greznumizdevumi un poligrāfiski interesanti iespiedumi, eksemplāri ar autoru ierakstiem un piezīmēm).
Krājumā ir 1 948 523 grāmatu un periodisko izdevumu vienību visās zinātņu nozarēs. 80% literatūras ir svešvalodās. 60% no kopējā apjoma ir periodiskie izdevumi.
Lielākās nozaru grupas ir eksaktās zinātnes svešvalodās (30%), humanitārās un sociālās zinātnes svešvalodās (40%), daiļliteratūra (20%), pārējās nozares (10%).
Hronoloģiskais aptvērums – no 19. gadsimta beigām līdz 2009. gadam.
Krājums izvietots LU ēkā Lielvārdes ielā 24, Rīgā
Pēc lietotāju pieprasījuma literatūra tiek piegādāta uz Rūpniecības ielu 10.
LU Akadēmiskās bibliotēkas cittautu reto grāmatu krājums “Cimelia” (17.–20. gs.) kopš 2013. gada septembra izvietots LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā Kalpaka bulv. 4.
Krājums veidots, orientējoties uz humanitāro zinātņu aktuālajiem virzieniem, un kalpo vispārīgās vēstures, bibliotēku vēstures, teoloģijas, filozofijas, filoloģijas, kultūrvēstures studijām, interdisciplināriem un starpkultūru pētījumiem, kā arī Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros aktuālajām tēmām.
Krājuma senākajā daļā ir Apgaismības laikmeta izdevumi. Nozīmīgs ir 19. gs. otrās puses zinātniskās literatūras klāsts un vācu kultūras telpas historiogrāfiskie izdevumi, uzziņu literatūra, enciklopēdijas un skaidrojošās vārdnīcas, bibliogrāfiski reti 19. gs.–20. gs. sākuma izdevumi. “Cimelia” krājumā tiek atkalapvienota Krievijas Baltijas provinču Vēstures un senatnes pētītāju biedrības Rīgā bibliotēka.
Krājuma apjoms ir 4 908 grāmatu un periodisko izdevumu eksemplāru. Visu izdevumu bibliogrāfiskie ieraksti ievadīti Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā.
Starpkultūru dialoga centra krājumu veido grāmatas, periodiskie izdevumi un audiovizuālie materiāli, kas studentiem, mācībspēkiem, skolotājiem, pētniekiem un visiem interesentiem piedāvā unikālu un specifisku informāciju par Austrijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Kazahstānas, Lihtenšteinas, Šveices, Ukrainas un Uzbekistānas valstīm - to vēsturi, kultūru, mākslu, valodu, izglītību un zinātni. Centrā atrodami šo valstu zinātnieku un domātāju filozofiskie traktāti un rakstnieku literārie darbi.
Kopējais Starpkultūru dialoga centra krājums ~ 15 000 vienību.
Visu izdevumu bibliogrāfiskie ieraksti ievadīti Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā.