Akadēmiskais centrs
2019. gada 9. maijā LU Akadēmiskajā bibliotēkā) notika sestie Liepājas Universitātes Letonikas lasījumi.
Pirmajā priekšlasījumā Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta vadošais pētnieks, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesors Dr. philol. Edgars Lāms stāstīja par ievērojamā Latvijas politiķa un diplomāta Miķeļa Valtera mazzināmo darbību latviešu literatūras laukā (“Miķelis Valters un latviešu literatūra”).
Otrā lasījumu tēma bija mozaīkveida ieskats bagātajā literāro notikumu klāstā Liepājā, pārdomās par literatūras procesa kāpumiem un kritumiem dalīsies Edgars Lāms (“Literārais process šodienas Liepājā”).
Savukārt Dr. philol. Andas Kudumas referāts “Vienas dzimtas literārā dzīve: Edvīns Eglājs, Gunta Šnipke, Jana Egle” iepazīstināja ar talantīgiem vienas dzimtas pārstāvjiem Liepājas pusē. Jana Egle bija 2017. gada Latvijas Literatūras gada balvas ieguvēja prozā (stāstu krājums “Gaismā”) un arī tās pašas balvas nominante 2019. gadā (stāstu krājums “Svešie jeb Miļeņkij ti moi”). Gunta Šnipke bija vairāku dzejas balvu ieguvēja un šogad bijusi nominēta Literatūras gada balvai dzejā.
2019. gada 21. februārī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā notika Liepājas Universitātes Letonikas lasījumi. Uzmanības centrā bija valodas pētījumi Kurzemē un ar to saistītās Liepājas Universitātes valodnieku aktivitātes.
Ievadā lasījumu dalībniekus un klausītājus uzrunāja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr. h.c.philol. Venta Kocere un LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Dr. habil. philol. Ina Druviete.
Pirmajā priekšlasījumā Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes asociētā profesore, Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Dr. philol. Ieva Ozola iepazīstināja ar Liepājas Universitātes valodnieku līdzdalību Valsts pētījumu programmas „Latviešu valoda” vairākos projektos, kas tādējādi apliecina pētnieku augsto kvalifikāciju.
Liepājas Universitātes rektores, profesores, Kurzemes Humanitārā institūta vadošās pētnieces Dr. habil. philol. Daces Markus priekšlasījuma tēma bija„Latviešu bērnu runa (VPP „Latviešu valoda” kontekstā)”. Referente meklēja atbildes uz jautājumiem, vai latviešu bērnu runā saskatāmas parādības, kas atbilst citās valodās konstatētām likumsakarībām un vai bērnu valodas pētījumos Latvijā ir kādas īpatnības un kur meklējama unikalitāte.
Trešajā priekšlasījumā Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesore, Kurzemes Humanitārā institūta vadošā pētniece Dr. philol. Linda Lauze stāstīja par tēmu „Vietniekvārdi tu un jūs latviešu valodā: kopīgais un atšķirīgais”. Klausītāji tiks iepazīstināti ar vietniekvārdu tu un jūs lietojuma izpēti sociolingvistiskā aspektā, kā arī tiks analizēti Kurzemē veiktās anketēšanas rezultāti, kas liecina par vietniekvārda tu izmantojuma paplašināšanos, bet jūs- sašaurināšanos.
Noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar Liepājas Universitātes jaunākajiem zinātniskajiem izdevumiem („Vārds un tā pētīšanas aspekti”, Nr. 23, „Scriptus Manet”, Nr. 8.
2018. gada 22. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notika Liepājas Universitātes kārtējie- piektie- Letonikas lasījumi.
Klātesošos ar uzrunām sveica LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece Dr.phil. Ineta Kivle un Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktore Dr. philol. Anita Helviga.
Pēc uzrunām notika divi priekšlasījumi. Pirmajā priekšlasījumā “Dabasbērns un slepenais disidents Alberts Caune” Kurzemes Humanitārā institūta vadošais pētnieks Edgars Lāms iepazīstininās ar rakstnieka Alberta Caunes dzejas un prozas raksturīgajām šķautnēm, akcentējot viņa dziļo dabas izpratni, dievturības idejas un okupācijas apstākļos rakstītos atvilktnes darbus.
Priekšlasījumu otrajā daļā klausītāji tikās ar izcilo valodnieci, Kurzemes Humanitārā institūta vadošo pētnieci Dr. habil. philol. Benitu Laumani. Savā priekšlasījumā “Zvejniecības leksika Rietumkurzemes piekrastē cilmes aspektā” viņa stāstīja par divu etnosu- kuršu un lībiešu- valodu kontaktiem, par aizguvumiem valodā, ko veicinājusi ar zvejniecību saistītā kopdarba specifika. Drīzumā pētniece pabeigs darbu pie monogrāfijas par zvejniecības leksiku.
2018. gada 27. septembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika cikla Liepājas Universitātes Letonikas lasījumi ceturtais pasākums. Lasījumi sākās ar LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores Dr. h. c. philol. Ventas Koceres un Liepājas Universitātes (LiepU) profesora, Kurzemes Humanitārā institūta pētnieka Dr. philol. Edgara Lāma uzrunām.
Pēc uzrunām notika divi priekšlasījumi. Pirmajā priekšlasījumā LiepU Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Dr. philol. Anita Helviga stāstīja par Kurzemes reģionālo presi 20. gadsimta otrajā pusē un par daiļliteratūras lappusēm tajā, galveno uzmanību pievēršot Liepājas puses laikrakstiem.
Otrais priekšlasījums bija veltīts Kurzemes cilmes rakstnieku pētniecībai LiepU Kurzemes Humanitārajā institūtā un konkrētāk - ar Mirdzas Ķempes personību saistītajiem Lejaskurzemes dzejniekiem un rakstniekiem (Augustam Štrausam, Olafam Gūtmanim, Dzidrai Šmitei u.c.). Šo tematiku priekšlasījumā atklāja LiepU Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes asociētā profesore Dr. philol. Anda Kuduma.
Lasījumu noslēgumā norisinājās Liepājas Universitātes jaunāko zinātnisko izdevumu prezentācijas, ko vadīja LiepU zinātnes prorektore, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes asociētā profesore Dr. philol. Ieva Ozola. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Dr. philol. Birutas Petres unikālo Olafa Gūtmaņa dzejas valodas vārdnīcu (“Olafa Gūtmaņa dzejas vārdi”), ar Dr. philol. Daigas Straupenieces monogrāfiju “Latviešu valoda Lietuvā- Būtiņģē un Sventājā”, kā arī ar Dr. habil. philol. Daces Markus monogrāfiju “Prognozējamā neprognozējamība: Bērnu valoda Latvijā”.
Foto
2018. gada 19. aprīlī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Liepājas Universitātes (LiepU) trešie Letonikas lasījumi. Lasījumi sākās ar Akadēmiskās bibliotēkas direktores Dr. h. c. philol. Ventas Koceres, LU prorektores humanitāro un izglītības zinātņu jomā, LZA akadēmiķes, profesores Dr. habil. philol. Inas Druvietes un LiepU rektores, LZA akadēmiķes, profesores Dr. habil. philol. Daces Markus uzrunām.
Pēc uzrunām bija divi priekšlasījumi. Pirmajā priekšlasījumā LiepU Kurzemes Humanitārā institūta pētniece, Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes asociētā profesore Dr. philol. Ieva Ozola stāstīja par Lejaskurzemes izlokšņu valodas sintakses īpatnībām, iezīmējot iespējamās Lejaskurzemes izlokšņu un lietuviešu valodas un tās izlokšņu sintaktiskās paralēles. Priekšlasījums balstīts divdesmit gadu ilgā pētniecības procesā un šajā laikā uzkrātajos izlokšņu valodas materiālos.
Otrais priekšlasījums pievērsa uzmanību Kurzemes cilmes rakstnieku pētniecībai LiepU Kurzemes Humanitārajā institūtā (grāmatu sērija “Kurzemes rakstnieku silueti”) un vienam no Liepājā dzimušajiem literātiem,- populārajam bērnu literatūras autoram Mārim Rungulim, analizējot Kurzemes motīvus un to savdabību viņa darbos. Šo tematiku priekšlasījumā atklāja Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes lektore, doktorante Mg. philol. Sandra Okuņeva.
Lasījumu noslēgumā norisinājās Liepājas Universitātes jaunāko zinātnisko izdevumu atvēršanas svētki, ko vadīs LiepU Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Dr. philol. Zanda Gūtmane. Tika prezentēts LiepU humanitāro un mākslas zinātņu žurnāla “Scriptus Manet” 6. numurs, kā arī tikko EBSCO datu bāzē iekļautais zinātnisko rakstu krājums “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā” Nr.23
2018. gada 15. februārī Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā norisinājās Liepājas Universitātes (LiepU) otrie Letonikas lasījumi.
Tajos savus pētījumus prezentēja Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta (KHI) pētnieki.
Ievadā klātesošos uzrunāja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr.h.c.philol.Venta Kocere un Liepājas Universitātes rektore, Kurzemes Humanitārā institūta (KHI) vadošā pētniece Dr.habil.philol. Dace Markus.
Pirmajā priekšlasījumā KHI pētniece Mg.philol., Dr. grāda pretendente Ieva Ančevska iepazīstināja ar tēmu par dabas līdzekļu izmantošanu dziedināšanas tradīcijā. Dabas dziedināšanas līdzekļi (ārstniecības augi, ūdens, uguns, dzintara un dzīvnieku valsts līdzekļi u. c.) tiks raksturoti ar piemēriem no Kurzemes areāla.
Otrajā priekšlasījumā KHI pētniece Dr.art.Vēsma Lēvalde stāstīja par operu Liepājā, par tās personībām un likteņiem. Pētījums aptver arhīvu un publicistikas materiālus par operas iestudējumiem un tajos iesaistītajām izcilajām personībām no 1922. gada. Detaliskāk pētīta muzikālā trupa pēdējos tās pastāvēšanas gados (1957- 1963), kā arī fiksēti operas tradīciju atjaunošanas mēģinājumi 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā. Izmantoti unikāli fotomateriāli, atmiņu stāstījumi un operu ieraksti.
Pēc priekšlasījumiem notika KHI vadošā pētnieka un Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes profesora Dr.philol. Edgara Lāma monogrāfijas “Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki” atvēršana.
Lasījumu noslēgumā klātesošie tika aicināti uz Kurzemes dzejnieka Olafa Gūtmaņa fotoportretu izstādes atklāšanu ar fotogrāfa Ulda Brieža līdzdalību.
2017. gada 24. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Letonikas lasījumi, kur ar saviem pētījumiem iepazīstināja Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta zinātnieki.
Liepājas Universitātes pētnieki pēdējos gados aktīvi iekļāvušies Valsts pētījumu programmās Nacionālā identitāte un Letonika un arī ārpus tām konsekventi turpinājuši latviešu valodas, folkloras, literatūras un kultūras mantojuma un aktuālo procesu izzināšanu un aktualizēšanas darbu.
Lasījumu ievadā Liepājas Universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola (Dr. philol.) panorāmiskā skatījumā iezīmēja Letonikas pētījumu galvenos virzienus un rezultatīvos rādītājus Liepājas Universitātē.
Kurzemes Humanitārā institūta vadošais pētnieks Edgars Lāms (Dr. philol.) iepazīstināja ar Kurzemes literatūras pētniecības procesa gaitu, ar novadnieciskās literatūras spilgtākajām personībām un problēmām.
Īpaša uzmanība tika pievērsta dzejnieka Olafa Gūtmaņa mākslas novadnieciskajam kolorītam un vērtībām.
Valodniece, Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Daiga Straupeniece (Dr. philol.) stāstīja par latviešu likteņiem Latvijas- Lietuvas pierobežā Būtiņģes un Sventājas ciemos, par to, kā pakāpeniski izmainās šo ļaužu nacionālā, lingvistiskā un kultūras identitāte.
Savukārt Kurzemes Humanitārā institūta zinātniskā asistente Karīna Krieviņa (Mg. paed.) savā prezentācijā pievērsa uzmanību kapu kultūrvides tradīcijām Nīcas pagastā, ar bēru rotājumiem saistītajiem rituāliem cilvēka mūža notikumu kontekstā.
Bija iespēja iepazīties ar Liepājas Universitātes izdoto grāmatu ekspozīciju, un iegādāties Kurzemes Humanitārā institūta jaunākos izdevumus (B. Laumane. Vēju un vētru grāmata; Kurzemes rakstnieku silueti, Nr. 4; V. Lēvalde. Hamleta vārdi; Bārtas dzīpari).
2017. gada 29. jūnijā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, atzīmējot Dr. habil. hist, prof., Valsts emeritētā zinātnieka Andra Caunes 80. dzimšanas dienu, notika zinātniskie lasījumi, kurus organizēja LU Latvijas vēstures institūts sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku. Tika atklāta arī jubilāra publikāciju izstāde.
Dr. habil. hist. Andris Caune ir arheologs, viduslaiku vēsturnieks, grāmatu izdevējs. Savu arheologa un vēsturnieka darba mūžu A. Caune ir veltījis Rīgas pētniecībai – laikā no 1970. līdz 1994. gadam viņš vadīja Rīgas arheoloģiskās izpētes grupu. Viņa vadībā izrakumi notika 40 arheoloģiskajos objektos, tā rezultātā tika restaurēts viduslaiku Rīgas plānojums, noskaidroti 13.–14. gs. apbūves tipi, iegūtas jaunas atziņas par pilsētas nocietinājumiem, kā arī viduslaiku iedzīvotāju dzīvesveidu. A. Caune Rīgas arheoloģijai veltījis virkni rakstu, kas publicēti daudzos izdevumos Latvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā u.c.
Par savu pētījumu rezultātiem viņš referējis neskaitāmās starptautiskajās konferencēs, piemēram, 2008. gadā LU Latvijas vēstures institūta un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja organizētajā konferencē „Hanzas pilsēta Rīga – starpniece starp austrumiem un rietumiem”.
Andris Caune publicējis 13 grāmatas un ap 800 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus. Lielu popularitāti ieguvusi viņa izdotā grāmatu sērija, kas veltīta Rīgai pirms 100 gadiem, apkopojot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atklātnes.
Laikā no 1996. līdz 2002. gadam viņš bija LU Latvijas vēstures institūta direktors, no 1998. līdz 2008. gadam – Valsts prezidenta vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs. 2002. gadā pēc Andra Caunes iniciatīvas tika izveidots Latvijas vēstures institūta apgāds. A. Caunes vadībā apgāds izdevis Valsts prezidenta vēsturnieku komisijas rakstu 25 sējumus, „Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu”, „Latvijas viduslaiku pilis”, „Senā Rīga” un daudzus citus pazīstamus izdevumus.
Andra Caunes zinātniskie un sabiedriskie nopelni augstu novērtēti – viņš ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īsteno locekli, ir citu, vairāku ārzemju zinātnisko organizāciju biedrs. A. Caune saņēmis Latvijas ZA Lielo medaļu, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, saņēmis arī Atzinības krusta 2. šķiru.