Akadēmiskais centrs
Grāmata ir ne tikai vērtīga dāvana Tukuma baznīcai reformācijas gadā, bet uzskatāma par kultūrvēsturisku liecību atspoguļojumu piecu gadsimtu garumā pašas pilsētas, Latvijas un Eiropas lielo vēstures notikumu kontekstā. Apjomīgajā pētījumā atklāti daudzi Tukuma pilsoņu dzīves stāsti un biogrāfiskie notikumi, iepriekš nepublicēti un unikāli fakti, tādējādi radot interesi iespējami lielam lasītāju lokam. Jaunās grāmatas vāku rotā izcilā Tukuma gleznotāja Anša Artuma gleznas „Tukuma luterāņu baznīca 1943” reprodukcija.Grāmatas pēcvārdā Imants Lancmanis atzīmē, ka Intas Dišleres grāmata, šis erudīcijas, perfekcionisma un vēsturnieka godprātības paraugs, rāda, ko nozīmē iedziļināšanās, nopietna zinātniskā izpēte un spēja ne tikai parādīt kādu vēstures liecinieku, bet likt izjust visu, kas ar to ir noticis. Tukuma baznīcas materiālā čaula lasītāja acu priekšā it kā atveras, un mēs varam just lielo garīgo starojumu, kas to ietver un caurstrāvo. Tomēr pārsteidzoši detalizētais vēstures likteņgaitu izsekojums neaizklāj pašu galveno – baznīca kā Dieva nams, kā ļaužu kopas garīgais centrs, vieta, kas vienmēr kalpojusi mierināšanai un pacilāšanai, iedvesmošanai un vienošanai. Tur nav runa tikai par Tukuma pilsētu un tās apkārtni – jūtams, kā šīs ēkas vēsture atspoguļo visas Latvijas likteņus. Tukuma baznīca ir viens no tiem Latvijas dievnamiem, kuru darbība nepārtrūka visu okupācijas laiku. Tas baznīcai piedeva vēl papildu lomu – būt arī nacionālās idejas altārim, izaicinājumam pastāvošajai varai, cerībai nākotnē.Kā atzīmē projekta vadītājs Mārcis Zeiferts, 704 lpp.biezajā grāmatā atrodami ne tikai vēsturiski apraksti, bet arī ievērojams vizuālais materiāls – dievnama, tā interjera un sakrālo priekšmetu fotogrāfijas, ko sagatavojuši fotomeistari Gvido Kajons un Vitolds Mašnovskis. Daudzi attēli iegūti no Latvijas Valsts vēstures arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rundāles pils muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes arhīva, tukumnieku un pat ārzemnieku personīgajiem arhīviem u.c. Lai iegūtu plašāku grāmatas lasītāju loku, grāmatā iekļauts 54 lappušu kopsavilkums un attēlu anotāciju tulkojums vācu valodā. Pielikumos atrodams personu reģistrs ar vairāk nekā 2500 ierakstiem, kā arī draudzes hronikas apkopojums. Par grāmatas vizuālo noformējumu rūpējies Aivars Plotka, mākslinieks ar bagātu pieredzi, kura radošo darbu kontā ir daudzas grāmatas, vairākas no tām apbalvotas grāmatu mākslas konkursā „Zelta Ābele” (2006–2016). Grāmatas izdevējs – Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze.Mācītājs Modris Plāte grāmatas noslēguma anotācijā raksta: „Šis ir kapitāls darbs, nopietns pētījums ar vēsturisku vērtību. Draudzes dzīve tiek parādīta plašā kontekstā ar Latvijas vēsturi. Dažādu gadsimtu norises, vērtības, īpatnības ir pamatotas dokumentālās un fotogrāfiskās liecībās; draudzes un baznīcas mainīgie likteņi atklāti caur cilvēkiem, un otrādi. Jā, baznīca nav tikai piemineklis, bet vairāk kustība, process, attīstība...”2017. gads grāmatas izdošanai nav izvēlēts nejauši, Tukuma baznīcai un draudzei tas ir lielu jubileju gads: Evaņģēliski luteriskā baznīca atzīmē 500. gadadienu kopš reformācijas sākuma – Mārtiņa Lutera tēžu publicēšanas Vitenbergā 1517. gada 31. oktobrī; ir pagājuši 450 gadi kopš dienas, kad hercogs Gothards Ketlers izdeva rīkojumu par baznīcu ierīkošanu Kurzemē (1567), ar ko tika dibināta arī Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca; īpaša gadadiena ir Tukuma dievnamam – 330 gadi aizvadīti kopš Tukuma dievnama mūra ēkas celtniecības pabeigšanas (1687).Grāmatas atvēršanas svētki notika 2017.gada 31. oktobrī Tukuma evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
