LU Akadēmiskā bibliotēkā saņem grāmatu dāvinājumu sēriju “Krievijas XX gadsimta filozofija”

Grāmatu dāvinājumu (47 izdevumi) pasniedza fonda prezidents – krievu filozofs, metodologs, politehnologs, Georga Ščedrovicka (1929 – 1994) dēls Pjotrs Ščedrovickis. Pasākumā P. Ščedrovickis pastāstīja par to, ka viens no fonda darbības virzieniem ir izdevējdarbība. Fonds sadarbībā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas institūtu, žurnālu „Filozofijas jautājumi”, kā arī izdevniecību „Krievu politiskā enciklopēdija” izstrādāja pētnieciskā un saistītā ar izdevējdarbību projekta realizācijas plānu.Grāmatu sērija ir vēsturisks darbs, kas rekonstruē XX gadsimtam aktuālo diskursu. Grāmatu sērija ir veltīta G. Ščedrovicka piemiņai. Darbs tika sākts 2006. gadā un sākās ar grāmatu sēriju „XX gadsimta otrās puses filozofija”. Grāmatu sērijai ir trīs galvenie uzdevumi: parādīt intelektuālās vēsturiskā procesa nepārtrauktību, vienojot XX gadsimta otro pusi ar šī gadsimta pirmo pusi un abus šos posmus ar tradīcijām, kuras ietekmēja krievu un pasaules filozofiju; analizēt tā laika krievu filozofu idejas mūsdienu kontekstā un parādīt cik ļoti tās ir svarīgas mūsdienu filozofu jautājumu risināšanai; atgriezt kultūras apritē daudzus slavenus krievu filozofu vārdus un viņu sasniegumus, padarot tos pieejamus plašiem sabiedrības slāņiem.Katru gadu tiek izdoti no trim līdz pieciem sējumiem. Katrs sējums sastāv no filozofa radošās biogrāfijas, filozofa bibliogrāfijas, to darbu bibliogrāfijas, kuri ir veltīti filozofam un viņa daiļradei, filozofa mācekļu un pētnieku rakstiem, laikabiedru atmiņām, fotomateriāliem. Sērija atspoguļo krievu filozofijas daudzveidību mūsdienu pētījumu kontekstā. Grāmatas veltītas tādiem krievu filozofiem, kā Nikolajs Berdjajevs (1871 – 1948), Sergejs Bulgakovs (1871 – 1944), Pjotrs Strūve (1870 – 1944), Ļevs Tolstojs (1828 – 1910), Pāvels Florenskis (1882 – 1937), Vladimirs Vernadskis (1863 – 1943), Nikolajs Loskis (1870 – 1965) u.c. Grāmatu sērijā katru gadu tiek izdoti no trim līdz pieciem sējumiem. Fonds tuvāko gadu laikā plāno pabeigt sērijas izdevumu publikāciju (60-65 sējumi), rekonstruēt XX gadsimta Krievijas filozofijas tematisko un jautājumu loku, ar mērķi sagatavot kolektīvo monogrāfiju, izdot Krievijas XX gadsimta filozofijas enciklopēdiju, kura sastāvēs no apmēram diviem simtiem rakstu, puse no kuriem būs veltīta konkrētu autoru daiļradei un otra puse – filozofijas svarīgiem notikumiem un sižetiem līdz 2017. gadam. Tiks izveidota atsevišķa mājaslapa, veltīta grāmatu sērijai, kurā būs pieejamas atsevišķas dokumentālās filmas, kuras ir veltītas konkrētu autoru daiļradei. Fonds atbalstīs arī iniciatīvas grupas, kuras gatavo autoru tekstu akadēmiskos izdevumus.     Žurnāla „Rīgas Laiks” izdevējs Arnis Rītups atzīmēja, ka vēl pirms Filozofu kuģu atiešanas no Ņevas krastiem, 1922. gada 23. septembrī ar vilcienu Maskava–Rīga–Berlīne aizbrauca esošās varas politiskie pretinieki. Turpretī, šī grāmatu sērija spēj simboliski atgriezt Krievijai tās intelektuālo potenciālu.Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā vēstnieka vietnieks Andris Vilcāns atzīmēja, ka dāvinājums turpina svarīgo sadarbību kultūras jomā starp Krieviju un Latviju. Kā LU absolventam patīkami, ka dāvinājums būs vērtīgs atbalsts studentiem un pasniedzējiem. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošās pētniece Svetlana Kovaļčuka, kuras jaunā monogrāfija „Īstens izdzītais paņem visu sev līdzi. Emigrējošo zinātnieku likteņi Latvijā. 1920. – 1944.g.” bija prezentēta LU Akadēmiskajā bibliotēkā 2017. gada 3. novembrī, savā runā atzīmēja, ka krievu filozofu likteņi Latvijā atspoguļoti arī grāmatu sērijā „Krievijas XX gadsimta filozofija”. Vairāku filozofu, zinātnieku vārdi ir saistīti ar Latviju. Piemēram, Vasīlijs Sinaiskis, Maks Lāzersons, Kalistrats Žakovs ilgus gadus strādāja un dzīvoja Latvijā, krievu emigranti lasīja lekcijas Latvijas Universitātē. Krievu filozofu intelektuālā mantojuma saglabāšana un popularizēšana ir svarīgākais šīs grāmatu sērijas nopelns.