Akadēmiskais centrs
LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere dalījās pieredzē un pārdomās par bibliotēku kā vēsturiskās atmiņas glabātāju un mūsdienu kultūrtelpas veidotāju, mācību bāzi studentiem un būtisku avotu krātuvi daudztematiskiem pētījumiem. Bibliotēka ir arī starpkultūru dialoga platforma, veidojot kontaktus ar citām valstīm un uzturot saikni ar sabiedrību, tādējādi vēl vairāk palielinot Latvijas Universitātes vērtību.
LU Bibliotēku padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš uzsvēra, ka inovācija ir jaunais un vēl nepierādītais, bet tas, kas norāda attīstību. LU Administrācijas direktors Ansis Grantiņš akcentēja vides nozīmi bibliotēkas attīstībā, klātesošajos raisot jautājumu, vai bibliotēkā ir tik ērta vide, ka, ienākot tajā, ir vēlēšanās uzkavēties un atgriezties. LU Zinātnes departamenta direktors Justs Dimants bija ieinteresēts sadarboties kopīgu pētniecisko projektu īstenošanā. LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš izteica priekšlikumus, kā piesaistīt apmeklētājus, popularizēt LU Akadēmisko bibliotēku un integrēties starptautiskajā vidē. Savukārt LU Komunikācijas un inovāciju departamenta direktors Guntis Rozenbergs deva praktiskus padomus saziņā gan ar LU studējošiem un darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā.
Zinātnieku nakts pasākumi LU Akadēmiskajā bibliotēkā vienoja trīs nozīmīgas lietas: diskusiju, vērtības un pētniecību: 1) diskusiju sarunas un dzīva komunikācija parādīja, ka inovāciju sākums ir cilvēka domāšanā un tieksmē ar savām atziņām dalīties ar citiem; 2) iepazīšanos ar gudrības simboliem pūcēm vairākos senajos izdevumos un tām, kas LU Akadēmiskajā bibliotēkā iemājojušas no tuvām un tālām zemēm vairāku gadu desmitu garumā; 3) redzēt uzskatāmu LU bibliotēkas pētnieciskā darba rezultātu Ingunas Mīlgrāves veidoto konceptuālo izstādi „Kārlis Egle – reminescences”.
Paldies visiem Zinātnieku nakts entuziastiem, organizētājiem un dalībniekiem!
