Dr.phil., vadošās pētnieces, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietnieces un Starpnozaru pētniecības centra vadītājas Inetas Kivles priekšlasījumā Melns uz balta rakstīts par grāmatām plauktos un cilvēku sirdīs savijās bibliotēku aktualitātes digitālajā laikmetā ar Borhesa bibliotēku kā bezgalīgu un periodisku “sazaroto taku dārzu”. Nīčes un Heses atziņu kontekstā tika aplūkoti grāmatu lasītāju tipi - kā vērtīgāko lasīšanu atzīstot spēju saskatīt patiesību, saglabāt pašpietiekamību un sen zināmas lietas redzēt no jauna. Nīče satikšanos ar patiesību dēvēja par “svētā “Jā” sacīšanu, savukārt Hese lasīšanu pielīdzināja “sapnim, pa kuru cilvēks ieskatās savas dvēseles saturā, un šis saturs ir pasaule, ne vairāk, ne mazāk kā pasaule – visa pasaule no piedzimšanas līdz šodienai.”
Dr. philol., vadošās pētnieces, LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītājas Aijas Taimiņas priekšlasījumā Aizslēgtās un slēdzamās grāmatas par viduslaiku mantojumu LU Akadēmiskajā bibliotēkā un to, kāpēc grāmatām ir slēdži un ķēdes savijās pārsteidzoši vēsturiski fakti ar atraktīviem video materiāliem. Grāmatām ir ķēdes, lai tās aizsargātu pret zagļiem – tās, gluži kā ieslodzītos, turēja pieķēdētas pie plauktiem. Grāmatas ir “ieslodzītas”, jo vārdi, kas tajās ierakstīti, ir “aizslēdzami”. Grāmatu novietošana plauktos bija tikai izredzēto klostera mūku pienākumos. Stāstījumu papildināja fragmenti no labi zināmajiem Umberto Eko un Džoannas Ketlīnas Roulingas literāro darbu ekranizējumiem “Rozes vārds” un “Harijs Poters”.
Ekspresizstādē no LU Akadēmiskās bibliotēkas viduslaiku kolekcijas galvenās lomas spēlētājas bija gandrīz desmit kilogramus smagās grāmatas ar ķēdēm, kuras izsauca neviltotu interesi pasākuma apmeklētājiem – daudzi vēlējās ar tām fotografēties un aplūkot smagos teļādas, apkalumu un ķēžu iesējumus.
Uz tikšanos Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā!