LU Akadēmiskajā bibliotēkā notika Miroslava Dočineca grāmatas “Ilgu mūžu. Laimīgu mūžu” atvēršanas svētki

Grāmatas “Ilgu mūžu. Laimīgu mūžu” latviešu valodā atvēršanas svētkus ar muzikālo sveicienu ieskandināja Jelgavas ukraiņu kultūras centra “Džerelo” vokālais ansamblis. Pasākuma dalībniekiem tika piedāvāts noskatīties īsfilmu par ukraiņu rakstnieku Miroslavu Dočinecu un noklausīties šim pasākumam sagatavoto grāmatas autora audiosveicienu.

Klātesošos sveica Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Ukrainas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotā lietvede Alise Podoļaka, Latvijas grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača un izdevniecības “Avots” direktors Jānis Leja.

Grāmatas “Ilgu mūžu. Laimīgu mūžu” tulkotāja Valentīna Silava pastāstīja pasākuma apmeklētājiem par to, kā radās ideja tulkot tieši šī autora darbu, par grāmatas tulkošanas un izdošanas posmiem. V. Silava norādīja, ka šī ir pirmā  Miroslava Dočineca grāmata latviešu valodā.

Miroslavs Dočinecs (Мирослав Дочинець), dzimis 1959. gadā, ir ukraiņu rakstnieks, filozofs, publicists, kura darbi ir tulkoti ungāru, slovāku, rumāņu, poļu, franču, itāļu, angļu, japāņu, ķīniešu, krievu, bulgāru un tagad arī latviešu valodā.

Grāmatas autora dzimtenē Ukrainā šis izdevums ātri kļuva par bestselleru, un miljoniem lasītāju tā kļuvusi par “galda grāmatu”, mainījusi viņu dzīvi, mainījusi dzīves kvalitāti. Tā ir visvairāk izdotā grāmata kopš Ukrainas neatkarības gadiem, un tā jau gadiem grāmatnīcu reitingos atrodas visaugstākajās pozīcijās. Izdevums ir atziņu, dzīvesgraudu un viedo padomu apkopojums, kas aptver praktiski visas dzīves sfēras – uzturu, psiholoģiju, ķermeņa fizisko labklājību.

Miroslavs Dočinecs: “Mans varonis Andrijs Vorons teica: “Dievs, dod šiem gudrajiem cilvēkiem vismaz kripatiņu sirdsgudrības”. Sirdsgudrība nāk ne no universitātēm, pat ne no grāmatām. Bet no kurienes? No Zemes. Un laikam arī no Debesīm. Tā ir kaut kāda īpaša svētlaime, kuru vajag nopelnīt. Manas grāmatas – tās ir manas garīgās izaugsmes, manu meklējumu konspekti šajā pasaulē.

Šajā pasaulē valda ne lineārie, materiālie, ekonomiskie vai politiskie likumi, bet vertikālie, tas ir – gara, garīguma, Dieva likumi. Mēs ne īpaši tajos ieklausāmies, ne īpaši cenšamies tos traktēt, bet tos nav iespējams ne apmānīt, ne apiet, jo tie mūs formē. Visas manas grāmatas – tie ir stāsti. Cilvēku dvēseļu stāsti. Visi šie cilvēki mēģina saprast, izzināt – kā dēļ mēs nākam šajā pasaulē, kur mēs ejam un kur mums ir jāatnāk, kas mums ir jāatstāj pēc sevis.”