Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē Latvijas Universitātes simtgades pasākumus Latvijas reģionos. To ietvaros astoņās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde, kas veltīta J.K.Broces devumam Latvijas novadpētniecībā.
Jēkabpilī, Vēsturiskās Latvijas Bankas ēkā, notika izstādes atklāšana. Svētkos piedalījās LU Administrācijas direktors Ansis Grantiņš, LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, LU simtgades projekta vadītāja Indra Trofimoviča un Jēkabpils pilsētas Domes pārstāvji. Ar nozīmīgiem pētījumiem mūsdienu telpā piedalījās LU absolventi un mācībspēki, kā arī Jēkabpils izglītības, kultūras un mākslas jomas profesionāļi.
A. Grantiņš, atklājot svētkus, ar uzrunu sveica klātesošos un pauda viedokli par izstādes nozīmi LU izaugsmei: “Domāju, ka šī ir brīnišķīga Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un LU Reģionālā centra iniciatīva – izveidot izstādi, kas ar Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem un kolekcijām iepazīstina arī mūsu augstskolas reģionālās filiāles un, protams, līdz ar to arī visu astoņu Latvijas pilsētu iedzīvotājus.”
Par izstādi LU Administrācijas direktors stāstīja: “Laikam ir zīmīgi un pat simboliski, ka LU Akadēmiskās bibliotēkas un LU Reģionālā centra veidotās ceļojošās izstādes tēma ir tieši Johana Kristofa Broces darbi – zīmējumi un apraksti. Šī izstāde gluži kā pats Broce apceļoja Livoniju, zīmējot un dokumentējot sava laikmeta liecības, tā arī izstāde pabūs visos Latvijas kultūrvēsturiskos novados: sākot no Jēkabpils tā visa gada garumā ceļos pa Latviju, piestājot Alūksnē, Cēsīs, Madonā, Bauskā, Tukumā, Kuldīgā un Ventspilī. Visur, kur ir Latvijas Universitātes reģionālās filiāles.”
Izstādes atklāšanā vairāk ar J.K.Broces devumu Latvijas novadpētniecībā iepazīstināja LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocare. Vēl svētkos piedalījās LU Akadēmiskās bibliotēkas izpilddirektors Valdis Mazulis ar lasījumu “J.K.Broces Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcijas digitalizācija”, Jēkabpils pilsētas bibliotēkas direktore Renāte Lenša par Latvijas Bankas Jēkabpils nodaļas ēkas vēsturi, Jēkabpils laikraksta “Brīvā Daugava” galvenais redaktors, pētnieks Jānis Apīnisar lasījumu “Ieskats dzimtas un radurakstu pētniecībā.”, kā arī māksliniece Daiga Kalniņa “Pasta iela stāstos, nostāstos un pastāstos.”
Par pasākumu stāsta G. Kraģe: “Izstādes atklāšanas pasākumā Jēkabpilī bija iespēja noklausīties interesantus pētījumus, kas bija nozīmīgi ne tikai jēkabpiliešiem, bet gan daudz plašākai auditorijai. Paldies jēkabpiliešiem par pētījumiem un par ieinteresētību savas pilsētas un novada vēsturē. Bija iespēja iepazīties ar "Biedrības Jēkabpils mantojums” darbības virzieniem un pētniecisko darbu par Latvijas Bankas Jēkabpils nodaļas ēkas vēsturi, dzimtu un radurakstu pētniecību, fotomākslinieces vērojumus pilsētvidē - Pasta ielā, rādot fotogrāfijas un stāstot par ēku vēsturi.”
Fotomāksliniece Daiga Kalniņa pasākuma ietvaros dāvāja fotofilmu "Dievainēs" ar mūziķa un komponista Uģa Prauliņa mūziku. Filma ir kā stāsts par Latviju dažādos laikmetos, kuros Latvija ir saglabājusi savu identitāti. Neierastā fotoattēlu pielietojumā fotofilmu „Dievainēs” veido fotogrāfes, žurnālistes Daigas Kalniņas fotogrāfijas, atlasītas Latvijas 100 – gades noskaņās un sajūtās. Fotofilma atspoguļo kā Latviju, tā autores dzīvesvietu - Jēkabpili, kurai cauri plūst lielais, enerģētiskais „ tunelis” – Daugava. Bet kopumā tas ir vēstījums par Latviju, kurā sastopas dažādi laikmeti, ietekmes, karapulki un tautības, taču par spīti tam visam Latvija ir izveidojusi un saglabājusi savu unikālo identitāti. Kā pauž skaņdarbā izmantotā tautasdziesma: galdiņam četri stūri, visi četri vajadzīgi. Mums jāsadzīvo ar savu mantojumu un tautībām, kas izsenis šeit dzīvo. Filmu iespējams noskatīties ŠEIT.
Katrā LU filiāles pilsētā - Jēkabpilī, Kuldīgā, Cēsīs, Bauskā, Alūksnē, Madonā, Ventspilī un Tukumā – no 16. aprīļa līdz 20. decembrim, izstāde katrā vietā būs skatāma aptuveni mēnesi, lai novadu iedzīvotāji varētu iepazīties ar vēsturiskajām liecībām, kuras J.K. Broce ir atstājis savos zīmējumos un aprakstos, kas ir kultūrvēsturiska vērtība kā Latvijas, tā Eiropas mērogā.