Helmara Rudzīša grāmatas “Manas dzīves dēkas” fragmentus lasīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, un sarīkojuma laikā skanēja Bellaccord ieraksti.
Pasākuma gaitā notika arī ”Laika” 2018. gada literāro darbu sacensības uzvarētājas – Lāsmas Gaitnieces grāmatas “Par to, ko es tev neteicu” to, atvēršana.
Visiem interesentiem bija iespēja aplūkot izstādi no LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājuma, kurā glabājas visi (5910) 70 gados iznākušie “Laika” numuri, laikraksta pielikums “Jauno laiks”, lielākā daļa “Laika” Mākslas kalendāru un daudz dažādu rokrakstu, vēstuļu, neredzētu fotogrāfiju un oriģinālzīmējumu no “Laika” arhīva.
Trimdas latviešu nedēļas laikraksts “Laiks” iznāk kopš 1949. gada 8. novembra Ņujorkā, ASV, bet kopš 2002. gada 1. janvāra tā redakcija atrodas Rīgā.
Laikraksta izdevējs Helmārs Rudzītis kādā intervijā, kas saglabājusies rokrakstā, atzīst: “Tikai sākot izdot “Laiku”, es visvairāk nojautu, cik liela ir cilvēku uzticība vecajai firmai, kas tos nekad nav piekrāpusi. Esmu dzirdējis daudzus sakām: “ja jau “Laiku” izdod “Grāmatu Draugs”, tad tā lieta ir droša”. Bez šīs uzticēšanās mums šodien tādas avīzes, kā “Laiks”nebūtu.” Un, kā teica Ojārs Celle: “Tā ir vislabākā avīze, latviska sega, kas mūs apsedz – tā ir mūsu kopējā saite tautai svešumā.”
Laikraksta redaktori gadu gaitā ir mainījušies: Kārlis Rabācs (1949-1970), Artūrs Strautmanis (1970-1976, 1977-1983), Jānis Vītols (1976-1977), Ilgvars Spilners (1983-1993), Baiba Bičole (1994-1997, 2001), Astra Moora (1997-2000), Ojārs Celle (2002) un kopš 2003. gada Ligita Kovtuna. Tomēr galvenais “Laika” uzdevums – informēt lasītājus par notikumiem trimdas latviešu dzīvē pasaulē un Latvijā, ir saglabājies.