Šogad aprit 100 gadi, kopš dzimis viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta Rietumeiropas dramaturgiem un rakstniekiem Frīdrihs Dirrenmats. Talantīga un daudzpusīga personība, kura darbos paustās idejas nezaudē savu aktualitāti arī šodien.

Ievērojamais šveiciešu dramaturgs, romānists,  esejists, teātra režisors un gleznotājs Frīdrihs Dirrenmats (Friedrich Dürrenmatt, 1921-1990) dzimis protestantu mācītāja ģimenē Konolfingenē (Bernes kantonā). Savu literatūras un filozofijas studiju laikā  F.Dirrenmats Cīrihē un Bernē apgūst galvenokārt Kantu, Aristoteli, Platonu, Kirkegoru, grieķu traģēdijas, Aristofanu, Šekspīru, vēlāk arī Kafku, Jingeru, Vēdekindu. 

Sākotnēji pievērsies komēdiju, drāmu, stāstu, kā arī teātru recenziju rakstīšanai. Pirmos panākumus uz skatuves Dirrenmatam atnesa luga “Romuls Lielais” (1949) par Romas impērijas krišanu. 1950. gadā publicēts pirmais kriminālromāns “Tiesnesis un viņa bende”, savukārt 1952. gadā pirmais prozas krājums “Pilsēta”.  1953. gadā komēdijas “Enģelis ierodas Babilonā” pirmizrāde, par ko autors saņem Bernes pilsētas prēmiju literatūrā. Pasaules slavu un kritiķu atzinību gūst Ņujorkas teātrī ar komēdiju “Vecās dāmas vizīte”, kas ir pamācoša, skaudra un atspoguļo nemitīgo cīņu starp morālajām un materiālajām vērtībām.  Šo traģiskās komēdijas fabulu izmantojis arī  franču kinorežisors Lars von Trīs filmā “Dogvila”.  2016. gadā Liepājas teātrī vērienīgu jauniestudējumu “Vecās dāmas vizīte” pieteica krievu režisors Aleksejs Griba. Latvijas Nacionālajā teātrī 1990. gadā aktieris un režisors Ints Burāns iestudēja lugu “Romuls Lielais” ar talantīgo Ģirtu Jakovļevu galvenajā lomā.

Vairāki F.Dirrenmata darbi tulkoti latviski. Dzidra Kalniņa tulkojusi komēdiju prozā “Grieķis meklē grieķieti”, savukārt Ingus Liniņš lugas “Vecās dāmas vizīte”, “Fiziķi”, “Meteors”, “Avārija” un dramaturgs Pēteris Pētersons lugu “Spēlēsim Strindbergu: “Nāves deja” pēc Augusta Strindberga”. Raidlugu cienītājiem Latvijā zināma F. Dirrenmata raidluga “Avārija” (režisore Antonija Apele, 1970) un “Dubultnieks” (režisore Diāna Bērza, 1993).

Vienu dekādi F.Dirrenmats pievērsās arī savu lugu iestudēšanai gan Bāzeles teātrī “Stadttheater”, gan Cīrihes teātrī, kur iestudē sava mīļākā klasiķa G.E.Lesinga traģēdiju ”Emīlija Galoti”, gan arī Šveices “Tournee-Theater”.

Atzīmējot vairāku universitāšu goda doktora, literāro prēmiju un rakstnieku balvu saņēmēja Frīdriha Dirrenmata sešdesmit gadu jubileju, Cīrihē iznāca Kopotie raksti trīsdesmit sējumos. 

LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēkas un Šveices lasītavā pieejamas F.Dirrenmata nozīmīgākās drāmas, komēdijas, traģikomēdijas, stāsti, kriminālromāni oriģinālvalodā, kā arī literatūrzinātnieku raksti par F. Dirrenmata daiļradi. 

Dalīties