Tomass Bernhards uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 20.gadsimta literātiem, kas ietekmējis postmodernisma literatūras attīstību Eiropā. Ar savu daiļradi T.Bernhards vairākkārtīgi provocējis Austrijas sabiedrību, kritizējot “nacionālsociālistiski katolisko” Austriju. Bernharda darbu protagonists bieži ir intelektuālis no mākslas pasaules ar izteiktu dzimtenes mīlestību, kurš meklējot izcilību savā darbībā nonāk konfrontācijā ar ārpasauli.
T.Bernhards dzimis 1931.gadā Hērlēnā pie Mārstrihtas (Nīderlandē) un kā mājkalpotājas un galdnieka ārlaulības bērns uzaug pie vecvecākiem un mātes Vīnē, Zēkirhenē, kā arī Traunšteinā. 1941.gadā kļūdas pēc T.Bernahrds tiek nosūtīts uz nacistu internātskolu, kas atstāja traumatiskas sekas. Pēc kara T.Bernhards apmeklēja Zalcburgas Johanišu skolu un vēlāk izmācījās par tirgotāja palīgu. T.Bernhards, iemīļotā vectēva un rakstnieka Johanesa Freimbihlera pamudināts, apmeklē arī privātstundas mūzikā un dziedāšanā. Tuberkulozes dēļ daudzus savus jaunības gadus T.Bernhards bija spiests pavadīt sanatorijās un slimnīcās. 1952. gadā T.Bernhards ar pseidonīmu publicēja dažus dzejoļus un īsstāstus, kā arī strādāja kā žurnālists Zalcburgas laikrakstos. Zalcburgā un Vīnē T.Bernhards studē dramaturģiju un aktiermākslu. Pirmais dzejoļu krājums “Uz zemes un ellē” (Auf die Erde und in die Hölle) iznāk 1957. gadā. Lasītāju un kritiķu atzinību iegūst T.Bernharda romāns ”Sals” (Frost), kurā autors apraksta pasaules absurdumu un nosoda naidīgās cilvēku attiecības Austrijas provincē projicējot to uz neviena nesaprasto mākslinieku Štrauhu. Par šo romānu T.Bernhards ieguva Brēmenes literatūras balvu. Neskatoties uz saviem panākumiem dramaturģijā, T.Bernhards turpina rakstīt romānus līdz pat savas dzīves beigām - “Apjukums” (Verstörung, 1967), “Kaļķu ceplis” (Das Kalkwerk, 1970), “Korektūra” (Korrektur, 1975), “Izzušana” (Auslöschung,1986).
No 1975. gada līdz 1982. gadam iznāk T.Bernharda piecdaļīgās autobiogrāfijas sējumi “Cēlonis” (Die Ursache), “Pagrabs” (Der Keller), “Elpa” (Der Atem), “Aukstums” (Die Kälte), “Bērns” (Ein Kind), kas stāsta par T.Bernharda bērnību un jaunības gadiem Vīnē, Zēkirhenē, Traunšteinā un Zalcburgā. Šajos piecos sējumos stilistiski, valodiski un pēc rakstu formas var atpazīt visu T.Bernharda daiļrades stilu. Darbos ir atspoguļota gan negatīvā bērnības pieredze, gan slimošanas gadi, gan kritika Austrijas pilsoņu “garīgajam seklumam”.
Sākot no 1970. gada T.Bernhards vācvalodīgajā teātra pasaulē ir viens no veiksmīgākajiem un visvairāk spēlētajiem autoriem. T.Bernhards ieguvis daudzus apbalvojumus, tajā skaitā Georga Bīhnera prēmiju 1970. gadā par lugu “Svētki Borisam” (Ein Fest für Boris). T.Bernharda darbu pamattēma ir cilvēka ciešanas neatrisināmo pretrunu dēļ starp individuālām ilgām un vēlīnās pilsoniskās sabiedrības spaidiem, kā arī māksliniecisko centienu bezjēdzība.
Ietekmi uz T.Bernharda daiļradi atstāja arī nacionālsocialistiskais režīms un karš. 1970.gadu beigās T.Bernharda lugām bija raksturīga ironija un drūms sarkasms. T.Bernharda drāma “Varoņu laukums” (Heldenplatz, 1988) tika rakstīta pēc pasūtījuma Vīnes Burgtheater 100. dzimšanas dienas svinībām un tās pirmizrāde izraisīja lielāko teātra skandālu Austrijas vēsturē. Politiskās partijas centās panākt iestudējuma aizliegšanu vēl pirms izrādes. Luga stāsta par cilvēku kopīgo dzīves telpu un tās kvalitāti, par sabiedrības aklumu antisemītisma jautājumā. T.Bernhards mira 1989.gadā Gmundenē no plaušu slimības.
Latvijas teātra publiku ar Tomasa Bernharda izrādi “Varoņu laukums” (Heldenplatz) 2008. gadā Dailes teātrī pirmo reizi iepazīstināja režisors Viesturs Kairišs. 2019. gadā teātrī Dirty Deal Teatro iestudēta režisora Valtera Sīļa izrāde “Pēc grāmatas motīviem” un tās pamatā ir T.Bernharda romāns “Noriets” (Der Untergeher, 1983), kas iezīmē tēmu par to, ka alkas pēc perfekcijas cilvēku var ne tikai pilnveidot, bet reizēm arī iznīcināt, novest pie pašdestrukcijas un garīga izsīkuma.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēkas un Šveices lasītavā pieejami T.Bernharda nozīmīgākie romāni, autobiogrāfiskie darbi, lugas un dzejoļi oriģinālvalodā, kā arī daudzas grāmatas par T.Bernharda dzīvi un daiļradi.