Akadēmiskais centrs
Ulda Bērziņa devumu latviešu un pasaules literatūrai ir grūti pārvērtēt – viņš ir vairāk nekā divdesmit dzejas un atdzejojumu krājumu autors, latviešu dzejas poētikas reformators, prasmīgs tulkotājs. Patiecoties U. Bērziņa iniciatīvai un talantiem, latviešu valodā ir lasāmi tādi ārzemju darbi kā V. Šimborskas “Apsveiksim skudras” (no poļu valodas), Saadī “Rožu dārzs” (no persiešu valodas), V. Hļebņikova “Dziesmu karapulks” (no krievu valodas), “Mana vectēva Korkuda grāmata” (no vecoguzu valodas), “Teika par Igora karagaitu” (no senslāvu valodas), “Eddas dziesmas” (no senislandiešu valodas), “Dziesma par manu Sidu” (no senspāņu valodas) un daudzi citi.
Atsevišķi izceļams tulkotāja devums reliģiskās literatūras kontekstā. 1990. gadu sākumā radās iecere izveidot jaunu Bībeles tulkojumu. U. Bērziņš no senebreju valodas tulkoja atsevišķas Vecās derības grāmatas: “Ījabs” (1997); “Pulcētājs” (2000) un “Slavinājumi” (2005). 2000. gadā sākās darbs pie Korāna tulkojuma no arābu valodas, kas tika pabeigts 2011. gadā.
Uldis Bērziņš ne vienreiz vien piedalījās LU Akadēmiskās bibliotēkas pasākumos, bet viens no beidzamajiem bija pasākums sadarbībā ar Latvijas Bībeles biedrību “Bībeles tulkojumi Latvijā” 2017. gadā.
Tajā pašā gadā U. Bērziņš tika godināts kā mūža balvas ieguvējs Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem.
U. Bērziņa vārds bija labi pazīstams un cienījams starp ārvalstu vēstniecībām – daudzi vēstnieki vēlējās, lai dzejnieks tulkotu viņu nacionālo literatūru latviešu valodā. “Bērziņa kungs paliks atmiņā ne tikai kā izcils dzejnieks un sabiedrisks darbinieks, bet arī kā liels devējs kultūras attiecībās ar Azerbaidžānu,” nākamajā dienā pēc U. Bērziņa nāves rakstīja Azerbaidžānas vēstniecība. Arī Spānijas vēstniecība skuma kopā ar latviešiem: “Izsakām visdziļāko līdzjūtību izcilā latviešu dzejnieka un tulkotāja Ulda Bērziņa ģimenei un draugiem. Tulkotājs 2020. gadā saņēma Latvijas Literatūras gada balvu par spāņu varoņeposa “Cantar del Mio Cid”/”Dziesma par manu Sidu” tulkojumu”.
LU Akadēmiskā bibliotēka izsaka dziļu līdzjūtību viņa ģimenei, tuviniekiem un radošā devuma cienītājiem.
 Bibliotēka ir iespēja, ne rezultāts. Iespēja mēģināt kaut ko pārdzīvot, kaut kam izbrist cauri, kaut kam būt,” teica izcilais latviešu tulkotājs, dzejnieks un atdzejotājs Uldis Bērziņš (1944-2021), kurš 2021. gada 24. martā devies mūžībā.){kind=link}