2019. gada decembrī Latvijas Universitātē notika starptautiska konference, kas bija veltīta 20. gadsimta filosofijas grandiem – Edmundam Huserlam (1859–1938) un Martinam Heidegeram (1889–1976). Konferences “Ļaut lietām būt! Edmundam Huserlam 160, Martinam Heidegeram 130” viesu vidū tika pārstāvēts arī starptautiski pazīstamais Pēterburgas Valsts Universitātes fenomenoloģisko studiju žurnāls “Horizon”. Sarunās izkristalizējās ideja par kopīgu projektu – žurnāla “Horizon” speciālo numuru, kas būtu veltīts fenomenoloģijas aktualitātei starpdisciplinārā perspektīvē. Šo ideju izdevās veiksmīgi realizēt: žurnāla numurs “Ļaut lietām būt! Starpdisciplinārā fenomenoloģija. Izaicinājums inovatīvai pētniecībai” (HORIZON 10 (I) 2021) jau kādu laiku ir pie lasītājiem, un varētu teikt, ka īstenots starpdisciplinārs projekts filosofijā ar starptautisku nozīmi, uzsver LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra vadītāja, vadošā pētniece Ineta Kivle.

Fenomenoloģiskās domāšanas ievirze, kurā atklājas cilvēka un realitātes attiecību ontoloģiskās struktūras un to saistība ar jēgas tapšanu, kas raksturīga Huserla un Heidegera darbiem, apraksta gan individuālās pieredzes veidošanos tās esamībā un dinamiskajā eksistencē, gan jēgas tapšanas un pastāvēšanas horizontu veidošanos sociālos kontekstos. Tādi fenomenoloģiskās filosofijas koncepti kā intersubjektivitāte, dzīvespasaule, pasauļu konstituēšanās, empātija, cita pieredze, autentiska un neautentiska eksistence, saprašanās spēja un ieklausīšanās tajā, ir nozīmīgi ikvienā radošā un pētnieciskā darbībā. To apliecina arī žurnālā publicētie fenomenoloģiskie pētījumi.

Kāds ir Latvijas filosofu devums?  Žurnāla numura redaktori Ineta Kivle un Raivis Bičevskis  uzsver filosofijas nepieciešamību meklēt jaunus, starpdisciplinārus horizontus un sinerģiju ar citām zinātnēm, ciešo saikni starp mūsdienu filozofiju un 20. gadsimta fenomenoloģijas klasisko mantojumu. Maijas Kūles raksts dod detalizētu ieskatu tajā, kāds ir bijis fenomenoloģiskās tradīcijas liktenis Latvijā gadsimta griezumā. Ģirts Jankovskis analizē sociālo mediju fenomenoloģisko uztveri. Rihards Kūlis izvērtē esamības un Dieva attiecības Heidegera un Rānera domā. Velga Vēvere koncentrējas uz vēlmes, nepieciešamības saistību ar spontanitāti. Māra Kiope analizē Staņislava Ladusāna daudzpusīgo humānismu. Ulda Vēgnera pētījums veltīts temporālajai pieredzei. Grāmatu apskatos Raivis Bičevskis izvērtē Heidegera filosofijas jaunākos un nozīmīgākos pētījumus saistībā ar Leibnica filosofiju un brīvības konceptu,  Ineta Kivle analizē ritma filosofiju un uzsver saikni starp mākslasdarbam imanenti piemītošo ritmu un ritma uztvērumu plūsmu apziņā. Kopumā žurnāla sējumā publicēti 20 filosofu pētījumi – tas apvienojis pētniekus no Latvijas, Polijas, Japānas, Krievijas, Čehijas, Slovēnijas, Francijas un Somijas. Ar publicētajiem rakstiem aicinām iepazīties žurnāla mājaslapā.

“Sveicam Pasaules filosofijas dienā, kas šogad svinama 18. novembrī – vienā dienā ar Latvijas Valsts svētkiem!  Aicinām kritiski un radoši domāt nākotnes perspektīvē un smelties jaunas idejas modernās filosofijas klasikā!” norāda I. Kivle.

Dalīties