Zinātnes un pētniecības centra Koper Filozofisko studiju institūta (Slovēnija) vadītāja Lenarta Škofa vieslekcija “Karš, bērna ontoloģija un miers”

Lekcija ir pirmā aktivitāte Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra (vad. Dr. phil. Ineta Kivle) un Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas (vad. Dr. phil. Raivis Bičevskis) kopīgajā starpdisciplinārajā pasākumu kopumā “Transformētā humanitāte”, kurā ir iecerēts meklēt jaunas teorētiskas pieejas humanitātes izpratnei mūsdienu pasaulē. Vienotā kontekstā, skatot atšķirīgas cilvēka un cilvēcības izpratnes, no filosofijas, reliģijas, mākslas un ētikas skatpunktiem tiks analizētas individualitātes vērtības un to dekonstrukcija, un meklēts izskaidrojums jaunai humanitātei.  Šo pasākumu ciklā Lenarta Škofa lekcija skatīs kara un miera tēmu nākotnes demokrātijas un cilvēcības kontekstā.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir realitāte, un izdarītie kara noziegumi pret Ukrainas valsti un tautu liek meklēt jaunu cilvēcības un vardarbības izskaidrojumu. Eiropa ir ierauta karā, un Krievijas pastrādātie kara noziegumi parāda, ka mēs visi esam pakļauti nekontrolējamai patvaļai un naidam. Nepieciešamība pēc bērnu aizsardzības nekad nav bijusi lielāka kā tagad. Situācijā, kad karš prevelē pār dzīvību un dzimšanu, līdzās oficiālajiemm politiskajiem un starptautiskajiem kara nosodījumiem ir nepieciešams arī intīmais, personiskais protests. Kas notiek, ja domāšana par karu dominē pār domāšanu par mieru? Kā uz to skatās Ernsts Jüngers, kurš teicis, ka karš ir ne tikai iznīcināšana, bet arī vīrišķā vairošanās forma? Kāda pieredze ir skatīta 2015. gada Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas darbā Kara nesieviešu sejas? Vai katrs esam spējīgi sevi un citus pasargāt no vardarbības un kara?

Lenarta Škofa lekcija būs veltīta bērnu, sieviešu un vīriešu ciešanām Ukrainā, jaunas demokrātijas un jauna miera simbola meklējumiem līdzjūtības, rūpju un mīlestības zīmē. Viņa līdzšinējie filosofiskie un reliģiskie pētījumi skar ētikas jautājumus. Varētu pat teikt, ka tiek piedāvāta jauna ētika kā mīlestības ontoloģija, kas sniedzas līdz pat kosmiskām dimensijām. 

Lenarts Škofs ir filozofijas profesors un Zinātnes un pētniecības centra Koper (Slovēnija) Filozofisko studiju institūta vadītājs, Alma Mater Europaea Humanitāro zinātņu fakultātes profesors un dekāns un Beneta universitātes (Indija) viesprofesors. Viņš ir saņēmis KAAD stipendiju (Universität Tübingen), Fulbraita stipendiju (Stenfordas universitāte) un Humbolta stipendiju (Max Weber Kolleg, Universität Erfurt). Viņa pētījumi ir publicēti monogrāfijās:  Antigone's Sisters: On the Matrix of Love (SUNY Press, 2021), Breath of Proximity (Springer, 2015) un Pragmatist Variations on Ethical and Intercultural Life (Lexington Books, 2012). Viņš ir zinātniskais redaktors nesen izdotajiem pētījumiem: Shame, Gender Violence and Ethics: Terrors of Injustice (Lexington Books, 2021), Atmospheres of Breathing (SUNY Press, 2018), Borders and Debordering (Lexington Books, 2018), un The Poesis of Peace: Narratives, Cultures and Philosophies (Routledge, 2017).  Lenarts Škofs ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas un Pasaules reliģiju grupas (Zalcburga, Austrija) loceklis, un Slovēnijas Salīdzinošās (Comparative) reliģijas biedrības prezidents.

Kontakti informācijai:

ineta.kivle@lu.lv

tel: +371 29418434

*Lekciju organizē Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs (Ineta Kivle) un Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa (Raivis Bičevskis), sadarbībā ar Zinātnes un pētniecības centra Koper Filozofisko studiju institūtu Slovēnijā (Lenarts Škofs).