Akadēmiskais centrs
2023. gads ir nozīmīgs gads ne tikai Latvijas filologu un baltistu, bet arī Latvijas akadēmiskajai saimei. Latviešu valodnieka, baltista un pedagoga Jāņa Endzelīna (1873–1961) 150. dzimšanas diena 2023. gada 22. februārī ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Īpašo notikumu ar Jānim Endzelīnam veltītu plašu izstādi atzīmēs arī Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka.
Bibliotēka izstādē iepazīstinās gan ar Jāņa Endzelīna biogrāfiju saistītajiem datiem – bērnība, skolas gaitas, studijas –, gan ar viņa daudzpusīgo zinātnisko darbību, īpašu uzmanību veltot valodnieka saistībai ar Latvijas Universitāti. Atspoguļojot Jāņa Endzelīna darbību, izstādē tiks izmantoti LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā un Misiņa bibliotēkā esošie dokumenti, rokraksti, vēstules, darbu manuskripti un pirmizdevumi, tulkojumi, fotogrāfijas un citi materiāli.
Ieskatu Jāņa Endzelīna darbībā sniedz bibliotēkas fondos esošie Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas materiāli (sēžu protokoli u. c.), kas tiks izmantoti, veidojot izstādi. Valodnieks piedalījās RLB Zinību komisijas vasaras sapulcēs un Ortogrāfijas komisijas darbībā (1908–1911), izlokšņu materiālu vākšanā, bija Zinību komisijas Valodniecības nodaļas priekšnieks (1922–1940) un Zinātņu komitejas priekšnieks (1938–1940).
Izstādē plaši būs atspoguļots J. Endzelīna Harkivas periods no 1909. līdz 1920. gadam, kad viņš strādāja Harkivas Universitātē par profesoru. Pēc paša J. Endzelīna atzinuma tas bija viņa radošās zinātniskās darbības uzplaukums.
Nozīmīgs J. Endzelīna dzīves posms aizsākās 1920. gadā, kad valodnieks, Latvijas Augstskolas aicināts, ieradās Latvijā un uzsāka darba gaitas jaundibinātajā augstskolā, kurā nostrādāja līdz 1950. gadam. Universitātē viņš izveidoja un vadīja Baltu filoloģijas nodaļu (1921–1940). Bagātīgs informācijas avots ir Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātes Protokolu grāmata (1919–1922). Par viņa darbību LU liecības glabā studentu un kolēģu – Martas Grimmas, Mārtiņa Rāceņa, Ainas Karlsones – atmiņu un lekciju pieraksti, fotogrāfijas. Interesanta ir sarakste ar Jāņa Endzelīna darba turpinātājiem, kuri savu darbību turpināja trimdā – Edīte Hauzenberga-Šturma, Velta Rūķe-Draviņa, Kārlis Draviņš. Saglabājušies arī materiāli par Jāņa Endzelīna dalību Filologu biedrībā, Latviešu folkloras krātuvē un Latviešu valodas krātuvē.
Liecības par valodnieka darbību LPSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1946–1961) rodamas Martas Rudzītes, Rūdolfa Grabja, Pētera Kļaviņa, Sarmas Kļaviņas un citu valodnieku un laikabiedru saglabātajos materiālos.
Izstādi papildinās arī Jāņa Endzelīna sarakste ar ievērojamiem Eiropas valodniekiem.
Izstāde būs skatāma līdz 2023. gada 14. aprīlim.
 tiks atklāta izstāde “Valodniekam Jānim Endzelīnam – 150”.){kind=link}