Svinēsim Austriešu rakstniecei un pacifistei, Nobela Miera prēmijas laureātei Bertai fon Zutnerei – 180

“Ieročus nost!” – tā sauc Bertas fon Zutneres (Bertha von Suttner, 1843-1914) slavenāko grāmatu, kas vienlaicīgi ir arī bijis austriešu rakstnieces un pacifisma kustības aktīvistes, kā arī  cīnītājas pret antisemītismu, dzīves aicinājums un mērķis. 

Laikā, kad mūs satrauc nemiera pilnie notikumi pasaulē, austriešu rakstnieces idejas un uzskati var dot ierosmi cerību pilnai diskusijai un miera tēmas diskursam.  

Berta fon Zutnere bija pirmā sieviete pasaulē, kura 1905. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju. Zutneres darbības miera atbalstam iedvesmots, zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833 – 1896), savā testamentā novēlēja savus līdzekļus ne tikai Nobela prēmijām literatūrā un zinātnē, bet arī iniciēja nodibināt Nobela Miera prēmiju. Neraksturīgi tam laikam valdošajiem uzskatiem, Berta fon Zutnere ar savām lekcijām, daiļradi un Miera kongresu rīkošanu attīstīja pacifisma ideju un iestājās pret nacionālo fanātismu, agresīvo militārismu, naidu un antisemītismu. Savās lekcijās viņa brīdināja par šaušalīgajām kara briesmām, kuru tādos apmēros pasaule vēl nebūs pieredzējusi.  

Bertas fon Zutneres dzīve saistīta arī ar daudzām aktivitātēm Čehijā un Gruzijā.  

Viņas ievērojamais darbs “Ieročus nost”, kurš sarakstīts 1889. gadā ir tulkots daudzās valodās, tajā skaitā latviešu valodā. LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņu bibliotēkas krājumā ir grāmatas tulkojums, kas izdots 1899.gadā Rīgā. Latviešu valodā izdoti arī viņas romāni “Viņa lietuvēns” (1898), “Spēles ellē” (1898) un novele “Šuvēja” (1905). Vairāki  darbi publicēti periodiskajos izdevumos “Dienas Lapa” (1896), “Tēvijas Feļetons” (1898), “Liepājas Atbalss”(1911), “Mūsu Domas” (1912), kā arī “Sieviete” (1927) un “Jaunā Sieviete” (1927).