2023. gada 6. decembrī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) pieminot ievērojamo modernās kustības arhitektu Edgaru Šēnbergu (1923 – 2016) viņa 100. dzimšanas gadā notiks arhitekta Uģa Šēnberga lekcija "Grobiņa, Dākija, Transilvānija - asinssaitēm sietas".

Lekcijas ierosme ir  Edgara Šēnberga Sensōrum – 4. grāmata. Tās saturs. Dākija (latīņu : Dacia) bija dāku apdzīvota ķēniņvalsts  (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās Rumānijas  teritorijā.  Daku cīņa ar Romas impēriju, Daku sakāve un ļaužu masveidīga emigrācija uz Eiropas ziemeļiem, arī uz Latviju, Lietuvu, Igauniju. Sēļu etnoģenēzes un valodas mīklas atklāšana. Sēļu tautas kultūras pieminekļi. Senie sēļu vīna dārzi Latvijā. 1000 dako-rumāņu valodas izcelsmes vietvārdi Latvijā. Seno sēļu valdnieku galerijas – cari, karaļi un to rezidences Latvijas kalnos. Jaunu sēļu pilskalnu atklāšana.

1985. gadā Edgars Šēnbergs izveidoja savu daudznozaru speciālistu komandu un pievērsās arhitekta profesijas robežu paplašināšanai - veidojot vietvārdu atšifrējumus ar konkrētas vietas kartēšanu un  sēļu lomu  latviešu etnoģenēzē.

Edgars Šēnbergs uzskatīja, ka vietvārds rada telpu, dodot iespēju telpu iztēloties. Sākotnēji senvalodā vietvārdu jēga bija saprotama katram lietotājam. Valodām attīstoties, dažkārt jēga tika pazaudēta.  Pētot  visdažādāko valstu kartes katrs vietvārds atklāj savu slēpto nozīmi, saistot to ar tautas vēsturi, ģeogrāfiju, senā laikmeta iezīmēm. Lai atšifrētu vietvārdu jēgu valodas pētījumos izmantoti materiāli  - vārdnīcas, kartes un grāmatas, gan seni arheoloģiskie  atklājumi.
Internetā ir skatāma   dokumentālā filma "Cilvēks no soliņa ", videofilma ''Rīga pirms bīskapa Alberta'',     Pētera  Silava kanāls  youtube.com/channel/UCL_ujYxWOSKeqjzcpxNLdLA par Edgaru Šēnbergu.
Edgars Šēnbergs savā projektā bija izvirzījis hipotēzi, ka daciešu jeb sēļu  valoda  ir viena no tām, no kuras veidojusies latviešu
jaunvaloda.

Arhitekts Edgars Šēnbergs ar komandu vairāk nekā 20 gadu laikā pētīja muižu, reliģisko rituālu,  kalnu upju pieteku, strautu, avotu, ezeru, purvu,  dīķu un citu ar ūdeni saistītu dabas objektu nosaukumu jēgu senajās valodās. Iedzīvotāji mūsdienās ir saauguši ar vietvārdiem, bet neiedziļinās to nozīmē.
E.Šēnbergs uzskatīja, ka latvieši diendienā kā mantras atkārto sev nesaprotamus sēļu vietvārdus kā latviešu aizmirstās vecvalodas daļu.

Dalīties