. LU Akadēmiskā bibliotēka pārmantojusi 1524. gada martā, Reformācijas laikā izveidotās Bibliotheca Rigensis – Rīgas pilsētas publiskās bibliotēkas gadsimtu gaitā veidoto krājumu. Tā kodolu veido no tolaik slēgtajiem franciskāņu un dominikāņu klosteriem iegūtie un izstādē eksponētie viduslaiku pergamenta manuskripti un 15.gs. 2.puses seniespieddarbi – inkunābulas.
Vēlo viduslaiku (15.gs. vidus - otrā puse) greznās lūgšanu grāmatas ar miniatūrām un filigrāni dekorētiem iniciāļiem ir rotātas pat ar lapu zeltu. Apbrīnas vērtie pergamenta manuskripti tapuši Francijā un Itālijā, un apliecina rokraksta grāmatas gadsimtiem izkoptās tradīcijas.
LU Akadēmiskā bibliotēka lepojas ar Latvijā vissenākajiem pergamenta rokrakstu fragmentiem, kas datējami ar 9., 10., 11.gs.. Vecos iesējumos atrasto un identificēto pergamenta fragmentu kolekcija veidota 19.gs. beigās - 20.gs. sākumā. Tolaik (1913) iesējumā atrasts arī pasaulē pirmā tipogrāfa Johana Gūtenberga spiestuvē Maincā tapuša iespieddarba fragments, vienīgais Gūtenberga darbs Latvijā. Uz pergamenta iespiestā “Katolikona” lapa ir arī vissenākais iespieddarbs Latvijā.
Visiem izstādē eksponētajiem izdevumiem piemīt sevišķa izcilība un unikalitāte: te redzamas divas 15.gs. grāmatas (1496, 1500), kas saglabājušās tikai vienā eksemplārā pasaulē; vairāki pirmie, senākie un vienīgie izdevumi Latvijā : pirmais un vienīgais breviārijs Rīgas arhibīskapijai (1513), pirmais iespiestais kalendārs Livonijai (1564), pirmā iespiestā Livonijas karte (1573), pirmā Rīgā iespiestā grāmata (1588), pirmais Rīgas slavinājums latīņu dzejojumā (1595), pirmais ekslibrs Rīgā (1604).
Izstāde sniedz ieskatu 16.-18.gs. Rīgas pilsētas bibliotēkas vēsturē. Izstādē aplūkojams apliecinājums par 5 franciskāņu klostera grāmatu saņemšanu (rakstīts ap 1528 - 1532) un vairākas tajā minētās grāmatas, kas saglabātas līdz mūsdienām. Skatāmas grāmatas ar vissenākajiem pilsētas bibliotēkas piederības ierakstiem (1551, 1574), 17. - 18.gs. ādas iesējumi ar bibliotēkas superekslibru - Rīgas ģerboni zelta iespiedumā. Bibliotēkas atbalstītāju - grāmatu dāvinātāju vārdus glabā 17.gs. vidū izveidota goda grāmata. Piederības ieraksti titullapās liecina par vairāku nozīmīgu 16.-17.gs. privāto grāmatu krājumu ieguvi; tā atpazīstamas arī 17.gs. pirmajā pusē testamentāri novēlētās Rīgas ārsta Johana Bavāra grāmatas.
Par krājuma pieaugumu 18.gs. liecina t.s. “Rokas grāmata”, kur reģistrēti visi jaunieguvumi. Vairāki 17. -18.gs. izdevumi liecina, ka Rīgas bibliotēkas pārziņi un bibliotēkas inspektori bijuši vērā ņemami literāti; bibliotēkai veltīts M. Brauera latīņu sonets (1653), J.F.Villiša apcere (1743), J.K. Bērensa apgaismības ideju iespaidā tapušās grāmatas (1787, 1792). Rīgas pilsētas bibliotēkas visu laiku slavenākais darbinieks varētu būt vēlāk izcilais Apgaismības laikmeta filosofs un kulturologs Johans Gotfrīds Herders. Viņš bijis bibliotekāra palīgs vairākus gadus (1765- ap 1769), jaunā Herdera pienākums bija kārtot juridiskās, filosofijas un filoloģijas nodaļu krājumu un rakstīt katalogu grāmatas. Vairākos Herdera darbos (1765, 1795) rodamas Rīgas pilsētas bibliotēkai veltītas pārdomas.
19.gs. vidū pilsētas bibliotēkā bija nonākusi viena no LU Akadēmiskās bibliotēkas izcilākajām grāmatām - t.s. “The Second Folio” – literatūrvēsturē visslavenākā rakstnieka Viljama Šekspīra darbu 2. izdevums (Londona, 1632). Eksponēto Šekspīra lugu folio lieluma sējumu dāvinājis ievērojamais mākslas kolekcionārs un bibliofīls R.F. Šilings.
Skatītāju priekam aplūkojami gan divi miniatūrizdevumi – bibliotēkas vismazākās grāmatas (1896), gan visgarākais attēlizdevums - Parīzes bulvāru panorāma, aptuveni 5 m gara litogrāfija (19.gs.vidus). Pārsteidz arī uz zīda un uz japāņu kreppapīra iespiestas grāmatas.